Laima



Tumšs laukā, tumšs laukā,
Kur bij ņemt ceļa draugu?
Dievs bij mans ceļa draugs,
Laima - ceļa rādītāja.

Dēkla, Dēkla, Laima, Laima,
Tu vienādi nedarīji:
Citam kāri vieglu mūžu,
Citu grūti rūdināji.

Es piedzimu bez naudiņas,
Bez gudrā padomiņa.
Dieviņš man naudu deva,
Laima gudru padomiņu.

Bēgu dienu, bēgu nakti,
Laimas likta neizbēgu:
Kādu mūžu Laima lika,
Tāds bij man dzīvojot.

Tā ir mana Kārta, Laima,
Kas ceļ mani kalniņā;
Gan ir man tādu ļaužu,
Lejiņā stūmējiņu.

Es, pādīti dīdīdama,
Augsti rokas cilināju,
Lai cilina Dēkla, Laima
Bagātos ļautiņos.

Laima gāja pār pagalmu,
Ar Dieviņu runādama:
Tai meitai mazs pūriņš,
Tai vajag viegla mūža.

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu,
Abus divus mīļi lūdzu:
No Dieviņa veselību,
No Laimiņas labu mūžu.

Dievs ar Laimu manis dēļ
Stāv lielā ienaidā:
Dievs man deva maizes zemi,
Laima liedza arājiņu.

Citi ļaudis tā sacīja:
Tev Laimīte noslīkusi;
Es redzēju sav` Laimīti
Zelta laipu laipojot.

Ak tu, Laimes dzeguzīt,
Tu taisnības nedarīji:
Citam dodi tu par daudz,
Citam maizes nav ko ēst.

Pati Laimiņ` ielocīja
Bārenei villainīti;
Divi pušķus zelta lika,
Trešu lika sudrabiņ`.

Sēd`, māsiņa, rindiņā,
Pašā rindas galiņā!
Nāks Laimiņa, ņems no gala,
Ne no vidus lasīdama.

Nesabiju biedējama,
Ne tumsā traucējama:
Dievs man bija ceļā draugs,
Laima ceļa maliņā.

Dievam dieniņ`i aizgāja,
Ar Laimiņu runājot,
Kam būs mirt, kam dzīvot
Šai baltā saulītē.

Raud māmiņa, raud Laimiņa,
Abas divas gauži raud.
Kam, Laimiņa, tu raudāji,
Pati mūža licējiņa?

Liec, Laimiņa, man mūžiņu,
Liec liepā, ābelē:
Kā liepai man izaugt,
Kā ābelei noziedēt.

Gaiša, gaiša uguns deg
Tumšajā kaktiņā:
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.

Es savai Laimītei
Mūžam laba nevēlēšu,
Kam tā manu mūžu lika
Uz asaru avotiņa.

Kādu mūžu Laima lika,
Tāds bij man jādzīvo;
Es nevaru pāri kāpt
Pār Laimiņas likumiņu.

Visas manas ceļa malas
Laimes koku pieaugušas:
No bērziņa jēriņš dzima,
No apsītes kazuliņš.

Laima mana māmulīte,
Es Laimītes meita biju.
Kādu mūžu gribējos,
Tādu pati paņēmos.

Man' Laimina nolikusi
Dravinieka dēliņam;
Kā bitīte ietecēju
Dravinieka pagalmā.

Kam tie kalni, kam ielejas,
Kam zaļie ozoliņi?
Dievam kalni, Laimai lejas,
Bitei zaļi ozoliņi.



Tautas dziesmu izlase