Lieldienas

Silta, silta saulīte
Istabas galā;
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā.

Nāc nākdama, Liela diena,
Visi bērni tevis gaida,
Visi bērni tevis gaida,
Aiz vārtiem sasēduši.

Lieldienas rītā
Sarkana saule;
Māršiņas villainei
Sarkanas bārkstis.

Apsaāvu baltas kājas,
Sasukāju gludu galvu:
Lielas dienas rītiņš bija,
Tad gribēju smuka būt.

Lielas dienas, Lielas dienas,
Cepiet raušus krāsnīnās;
Raudziet alu, vāriet olas,
Lai es varu priecāties!

Liela diena, Liela diena,
Mazas manas vilainītes;
Es apsedzu Lielu dienu
Ar mazām vilainēm.

Raibu mešu, raibu aužu,
Lielas dienas gaidīdama;
Kad atnāca Liela diena,
Raibu vilku mugurā.

Kā zinātu Ziemassvētkus,
Kad nediltu kamaniņas;
Kā zinātu Lieldieniņu,
Kad nekārtu šūpulīti?

Cērtiet, brāļi, oša kārti,
Vītējiet saulītē:
Kad atnāks Liela diena,
Pakariet šūpolītes.

Kas to Lieldienu
Iešūpoja,
Tam auga liniņi,
Tam kaņepītes.

Ap Meteni slaidi laižu,
Lai liniņi gari aug;
Ap Lieldienu šūpojos,
Lai telītes barojas.

Lieldiena, māmulīt,
Kur kārsim šūpulīt`?
- Kar priedei, kar eglei,
Kar mazai bērziņai.

Lieldienu vaicāju,
Kur kārsim šūpoles?
- Augstajā kalnā,
Lielceļa malā.

Lieldienai vaicāju,
Kur kārt šūpoles?
Avota kalnā,
Sudraba stabā.

Ai, bāliņi, Liela diena,
Kur kārsim šūpulīti?
Aiz upītes, kalniņā,
Div` sudraba ozolos.

Kar, bāliņi, šūpulīti,
Nekar upes maliņā:
Trūkst virvīte dārdēdama,
Krīt māsiņa upītē.

Karat, brāļi, šūpulītes
Ozoliņa kārtītēm:
Nāks māsiņas šūpoties
Visas trejas Lieldieniņas.

Man pakāra bāleliņi
Vizulīšu šūpolītes;
Skan podziņas, skan zīlītes,
Skan vizuļu šūpolītes.

Alu, alu bāliņam
Par šūpoļu kārumiņu:
Tas cēlās rītā agri
Virvei lūku darināt.

Šūpoļu kārējam
Oliņu došu;
Auguma sviedējam
Oliņas čaumalu.

Es neiešu ne ar vienu
Šūpolēs šūpoties;
Ieš` ar savu bāleliņu,
Tas man' viegli pašūpos.

Lielas dienas rītiņā
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galus
Zelta sauli margojam.

Šūpojās, līgojās,
Kas iesēda šūpulī?
Linu sauja, magonīte,
Tā iesēda šūpulī.

Šūpo mani, tautu dēls,
Līdz bērzīna galotnei:
Augstu cēlu es galvīnu,
Stalti nesu vainadzīnu.

Es ar savu mīļāko
Lieldienās šūpojos;
Viņš ievēra zelta viervu,
Es sudraba gredzentiņu.

Es ko atradu
Šūpuļa vietā:
Mana paša bāliņa
Zeltgredzentiņu.

Eit` projām, Lieldieniņas,
Ar baltām oliņām,
Es gaidīšu Jurģa dienu
Ar zaļo rudzzālīti.

Tā gaidu Lieldienu
Kā bāleliņu;
Aizgāja garām
Kā rīta rasa.

Atnāca Lieldiena dziedādama,
Zelta zīlītes bārstīdama;
Aizgāja Lieldiena raudādama,
Zelta zīlītes lasīdama.

Trīs gadiņi pieminēju,
Kur Lieldienu šūpojos:
Ne tur auga zaļa zāle,
Ne sarkans āboliņš.