Liepa

Lieta, lieta liepiņā,
Lieta liepas zariņā;
No liepiņas kokles griezu,,
No zariņa stabulītes.

Citiem dega purvi, meži,
Man izdega liepu mežs;
Kur bij manim krijas ņemt,
Māsiņai pūru šūti?

Grūt' kuplai liepiņai
Liela ceļa maliņā:
Sirmi zirgi saknes mina,
Jauni zēni zarus lauza.

Ozoliņa zarus lauzu,
Man ozola vajadzēja;
Kam bij man liepu lauzt,
Pat' liepiņa i būdama.

Uz akmeņa liepa auga
Pazeltītu virsotnīti.
Pilni zari sīku putnu,
Strazdiņš sēd virsotnē.

Sen ziedēja ozoliņi,
Sen ziediņi pabiruši,
Nu liepiņa uzziedēja,
Nu zied visas pazarītes.

Sudrabota liepa auga
Novadiņa maliņā;
Vējš nopūta liepu ziedus
Pa visiem novadiem.

Liepa zied, liepa zied
Baltajiem ziediņiem;
Stādīsim liepu mežu
Apkārt mūsu pagalmiņu.

Kupla kupla liepa auga
Vārtu staba galiņā;
No celmiņa bungas taisu,
No zariem stabulīt',
No tā paša viduklīša
Bitītēm mājas vietu.
Draveniek, draveniek,
Tev ir daudz bišu saimju:
Cik mūžā man dieniņu,
Tik tevim bišu saimju.

Stādīju liepiņu
Plāniņa vidū,
Lai mana pādīte
Kā liepa auga.

Kas kait man nedzīvot
Liepu lapu mežiņā!
Visapkārt liepas aug,
Vidū saule laistījās.

Gara liepa izaugusi
Režģītiem zariņiem;
Tur uzauga kupli ziedi,
Bites gāja medu lūgt.

Es nelauzu liepas zaru,
Ne ieviņas baltu ziedu,
Lai izaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.

Ai, liepiņa, ai, liepiņa,
Tavu daiļu augumiņu!
Mani māte lolojusi,
Es tik daiļa neizaugu,

Aiju, aiju, zaļa liepa.
Tavu lielu kuplumiņu!
Zem liepiņas paslēpos
Kā zem mātes villainītes.

Zem ozola nestāvēju -
Zem ozola liela rasa;
Zem liepiņas pastāvēju
Kā zem mātes villainītes,

Staigā viegli, tautu meita,
Pa liepiņas lapiņām:
Mans brālītis, dravenieks,
Liepā guļ dienasvidu.

Bitītei namu daru
No ozola viduklīša:
Bitīt' man medu nesa
No liepiņas ziediņiem.

Atminati, jaunas meitas,
Kas bij liepu dārziņā?
Lācīts kāpa liepiņāji,
Medutiņu gribēdams.

Medutiņ, medutiņ,
Kur tu biji dabūjams?
Kuplas liepas iedobā,
Tur bitītes ievākušas.

Dziedi, dziedi, zemes bite,
Mana tēva dābolā:
Nu ziedēja kupla liepa,
Lauku malu magonītes.

Tev, liepiņa, platas lapas,
Apsedz mani lietiņā,
Lai man kājas nesamirka,
Augu dienu bradājot.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kas liepiņas dobumā:
Bitīt' pina zelta kronu
Mazajai māsiņai.

Šuj, bitite, melnu krēslu
Kuplas liepas zariņā,
Tur tu pate atsēdes',
Draviniekus mielodam'.

Nevienam es neteicu,
Ko atradu ganīdama;
Brālīšami vien pateicu
Bišu spietu liepienē.