Līgaviņa

Sudrabiņa grožus viju,
Zeltā kalu kamaniņas,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā puķīte ziedēdama.

Slaukat, meitas, ceļmalītes,
Ka var zeltu ritināt,
Ka var vest tautu dēls
Sudrabotu līgaviņu.

No istabas vien pazinu,
Kur meitiņas izvedamas:
Četri kakti istabā,
Visi četri izpušķoti.

Noiet saule vakarā,
Meža galus pušķodama;
Tā pušķoja māte meitu,
Tautiņās vadīdama.

Sniedziņš sniga, putināja,
Aiz galdiņa kupeniņa;
Tā nebija kupeniņa,
Tā brālīša līgaviņa.

Kur, brālīt, tu dabūji
Tik raženu līgaviņu,
Dziedātāju, runātāju,
Sīku rakstu rakstītāju.

Puķe, puķe, roze, roze,
Bāliņ, tava līgaviņ`;
Nebij puķe, nebij roze,
Pašas daiļš augumiņš.

No sirsniņas man patīk,
Dēliņ, tava līgaviņa:
Ne tik stalta, ne tik lepna,
Ne par daudz sidrabota.

Maza mana līgaviņa
Par visāmi sieviņām;
Balta mana zēģelīte
Par visāmi zēģelēm.

Bitīt' sērsti aicināja
Dravinieka līgaviņu;
Bitīt' cēla smilgas krēslu
Apakš kupla ozoliņa,
Tur varēja apsēstiesi
Dravinieka līgaviņa.

Sudrabiņa gaiļi dzied
Dzintariņa kalniņāje;
Dzintariņa meitu veda
Sudrabiņa dēliņame.

Lietiņš lija , rasināja,
Slapin` manu līgaviņu;
Vilku svārkus no muguras,
Sedzu savu līgaviņu.

Tic', Dievam, līgaviņa,
Ej ozolu baznicā;
Visas tavas villanites
Bititēm nolipušas.

Pūta mana līgaviņa,
Pār pagalmu tecēdama:
Vai būs dēls, vai būs meita
Sprogainiem matiņiem

Kur bijusi, nebijusi
Mana jauna līgaviņa:
Ienāk pati izbālusi,
Ienes jaunu arājiņu.

Parād` man, līgaviņa,
Ko satini palagā:
Vai satini govju gani,
Vai dēliņu, arājiņu?

Upe nesa ozoliņu
Ar visāmi bitītēm;
Dravenieka līgaviņa
Tek gar malu raudādama.

Aizko zila, aizko melna
Dravenieka līgaviņa?
Aizto zila, aizto melna,
Ka neguļ dienavidu.

Šādi tādi man' gribēja,
Es to tādu negribēju:
Es gribēju viena laba
Smuidrozola dējējiņa.

Bite jūdza kumeliņu
Dravenieka līgavai:
Sudabriņa loku lieca,
Vaska sita pavadiņu.

Šūn, bitīte, ko šūdama,
Šūn man vaska kamaniņas:
Ka es varu ciemā braukt,
Atvest daiļu līgaviņu.

Dravenieka līgaviņa
Sēd, galviņu nokārusi:
Bišu tēva klausījās
Ar abām austiņām.

Bitei vaļa, meitai vaļa,
Kur tām tika, tur tās gāja:
Meitiņ' tālu tautiņās,
Bitīt' augstu ozolā.

Ieraudzīju vien pazinu
Dravenieka līgaviņu:
Vasku cimdi rociņā,
Šūniem šūta sedzenīte.

Ieraudzijsi vien pazinu
Dravinieka līgaviņu:
Samta kurpes kājiņā,
Vasku cimdi rociņā.

Dravinieka līgavai
Vaska cimdi rociņā,
Vaska cimdi rociņā,
Bišu spārnu cepurīte.

Es tai savai līgaviņai
Dieva dēļi maizi devu:
Man bitītes svārkus šuva,
Sētmalā gulēdam's.

Dravenieka līgaviņa
Necieš garda kumosiņa:
Kad pietrūka kambarie,
Ietek piena klētiņā.

Eita, ļaudis, skataities,
Kādu koku upe nes:
Upe nesa ozoliņu
Ar visām bitītēm.
Dravinieka līgaviņa
Tek gar malu raudādama.