Kā skudrītes siliņā,
Lielu pūzni savilkušas,
Tā māsiņas pulciņā
Lielu darbu padarīja.Zied ābele pret ābeli,
Katra kalna galiņā;
Dzied māsiņa pret māsiņu,
Katra tautu sētiņā. Nāc, māsiņa, ciemoties
Metenīša vakarai:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurītis. Visu gadu naudu krāju
Metenīša vakaram:
Es māsiņas vizināšu
Metenīša vakarāi. Es māsiņu vizināju
Meteņdienas vakarā,
Lai aug mani gari lini
Ar ziliem ziediņiem.
Palīdzat jūs, māsiņas,
Lūku plēst, dzeiņu vīt:
Man bitītes ielīdušas
Greizajā ozolā
Bitīt' šuva atšūdama,
Līkumiņus locīdama;
Mēs, māsiņas, mātes meitas,
Šādu darbu nemākam.
Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa,
Ievedīšu puķītēs:
Viens kociņš, trīs zariņi,
Deviņiem ziediņiem.
Bitīt' šurpu, bitīt' turpu,
Bitīt' šūnu šuvējiņa;
Mēs, māsiņas, lielas meitas,
Tāda darba nemākam.
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
-Iešu, māsiņ, pār Daugavu
Zeltozolu darināt.
Paga, paga, tautu meita,
Pasacīšu bāliņam:
Kam tu savas kājas āvi
Zem dravēta ozoliņ'.
Tec', māsiņa, teciņiem,
Tec', pasaki bāliņam:
Vējš nolauza ozoliņu
Ar visām bitītēm.
Bite mana māsa bija,
Ābolajā kājas āva;
Nepazina sēdejuma,
Ne sliedites pakaļā.
Bitīt, tavu čaklumiņu,
Ziedainām kājiņām;
Mācies, meita, no bitītes
Čakli pūru piedarīt.
Ravējiet, ravētājas,
Nerauniet dāboliņa:
Vakar bite piesacīja,
Druvas malu staigājot.
Ko, māsiņa, tu raudāji,
Celmiņā tupēdama?
-Kā, bāliņ, neraudāšu,
Krauklīts bites izknābājis.
Bite, bite māsa mana
Par Daugavu nogājuse
Nava vaļas bāliņiem
Par Daugavu dūrus diet.
Nākat, meitas, skatīties,
Kādu koku Venta nes:
Venta nes ozoliņu
Ar visām bitītēm.
Jo bitīte zemu skrej,
Jo māsiņa žēli raud.
|
