Mežs

Lai bagāta, kas bagāta,
Meža māte, tā bagāta:
Visi mazi paeglīši
Zied sidraba ziediņiem.

Klusiņām klausījos,
Ko solīja Meža māte:
Priedei sagšu, eglei sagšu,
Paeglei villainīti.

Es mežiņa vīriņš biju,
Man pumpuru cepurīte,
Pie pumpuru cepurītes
Vajag skuju mētelīša,

Citi ļaudis man vaicāja,
Ko es ēdu, meža vīrs?
- Ķeru caunes, kāpju bite
To es ēdu, meža vīrs.

Silā eimu, silā teku,
Silā man lieli prieki:
Silā man zelta nasta,
Silā vasku ritenīts.

Aiz upītes melli meži
Zeltītām lapīnām;
Brien, brālīti, pār upīti,
Nolauz vienu pazarīti!

Dod, māmiņa, mežā mani,
Mežā man laba dzīve:
Pūš vējiņš - aizvējiņš,
Spīd saulīte - pakrēslīts.

Mežā dzimu, mežā augu,
Nule mani laukā veda,
Nule manas villainītes
Lauka vēji vēdināja.

Meža, meža es, meitiņa,
Es pēc meža taujājos;
Es nebiju ieradusi
Klajumā gavilēt.

Šķērsām bite mežā brauca
Ar to vaska vezumiņu,
Skabargainu atradusi
Jauna puiša dravējumu.

Meža māte bērnus sauca,
Kad saulīte norietēja;
Sasaskrēja visi bērni
Lielajā ozolā.

Iedēstiju ozoliņu
Leišu meža viducī;
Leišam mežs piedereja,
Man pieder ozoliņš.

Vai, jel manu skaņu balsi,
Skan mežā, skan laukā!
Skan laukā akmenī,
Skan mežā ozolā.

Tautas mani laukā ņēma,
Aizved meža maliņā,
Cerē mani nemākam
Dižus mežus trīcināt.

Klau, kur dzied lauku meitas,-
Ne lapiņa nečabēja;
Klau, kur dzied meža meitas,-
Meža gali līgojās.

Pulkiem dzied āru meitas,
Neskan āru ozoliņi;
Gav'lē viena meža meita,
Visi meži noskanēja.

Dziedāj' visas laucinieces -
Ne lapiņa nečabēja;
Dziedāj' viena mežiniece -
Ozolam zīles bira.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Visapkārt oši, kļavi,
Vidū saule ritināja.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Pieci brieži man arami,
Sešas stirnas ecējamas;
Sesku raidu celiņā,
Vāverīti sudmalās.

Citi vīri man vaicāja,
Ko es ēdu, meža vīrs?
Šaunu caunes, kāpju bites,
To es ēdu, meža vīrs.

Kam gribēja šo naksniņu
Bites gulēt siliņā?
Silā bija pulka ziedu,
Smagas medus nešļaviņas.

Meži dūc, meži skan,
Kas tos mežus ducināja?
Tur bitītes cauri skrēja
Vakarēju nesumiņu.

Es uzkāpu kalniņā
Meža balsis klausīties:
Oši, kļavi gavilēja,
Vītoliņš čivināja.

Krūmi, krūmi, meži, meži,
Ganāt manas avitiņas!
Kad es iešu tautiņās,
Ikkatram ziedu došu:
Ozolam deķi segšu,
Ābelei villainīti,
Lagzdiņai, alksnītim,
Katram došu prievītiņu.

Visu mežu izstaigāju,
Tāda koka nedabūju:
Dzelža saknes, vara zari,
Zelta riesti pumpurīši

Meži rūca, meži šņāca,
Bites gāja kumuriem;
Man bij tādis lielis prieks,
Man ielīda ozolā.

Ozols, meži, jauni puiši,
Kā mēreni muiženieki;
Medņi, lūši, pārdod vasku,
Kas kaiš lepni nedzīvot?

Lec, saulīte, rītā agri,
Sildi meža galotnītes:
Bāliņam rokas sala,
Meža galus līdzinot.

Šķērsu bite silu skrēja
Ar to ziedu vezumiņu,
Atradusi skabardoju
Jauna puiša dējumiņu.

Šūn, bitite, ko šūdama,
Šūn man vasku kamaniņas,
Lai es varu mežā braukt
Priedēm zarus līdzināt.

Mežu mežus izstaigāju,
Lāga koka neredzēju:
Cits bij šķībs, cits bij greizs,
Cits bij vēja salauzīts.

Tumši, tumši tie mežiņi,
Tumši dienu, tumši nakti.
Kā nebija tumšiem būt -
Priedes vien, egles vien,
Nav neviena ozoliņa
Rūsaiņām lapiņām.

Līdzi meži saauguši,
Nava līdza virsotnītes.
Ņem, saulīte, zelta šķēres,
Līdzin meža virsotnītes!

Kālabade šovakar
Nelīdzeni mežu gali?
Dod, brālīti, vara ķēdi,
Es tos iešu līdzināt.

Iedēstīju ozoliņu
Leišu meža viducī;
Leišam mežs piederēja,
Man pieder ozoliņš.

Sili dega, meži dega,
Atskrien bite raudādama:
Bitītei, kundziņai,
Zelta kurpes sadegušas.

Gludi galvu saglaudīju,
Mežiņā tecēdama,
Lai bitītes nemetas
Manu matu galiņāi.

Skan mežiņis rītā agri,
Skanēj' sebu vakarā,
Dienas vidū neskanēja,
Tad bitite ābulā.