Odiņš kūla masaliņu,
Pie kociņa piesiedams.
- Apdomā, grēcenieks,
Cik tā visa nesēiiņa.
Ods nokrita no ozola
Uz ozola saknītēm;
No tā oda kritumiņa
Trīs dienlņas zeme rīb.
Odiņš kliedza, odiņš brēca,
Odam kāja nosvilusi;
Odam kāja nosvilusi
Pieguļnieku guntiņā.
Sisens kliedza, sisens brēca:
Ne man tēva, ne māmiņas!
Zirgs nospēra manu tēvu,
Zosmātīte māmuliņu.
Ar mušiņu arti gāju,
Smilgā cirtu lemestiņu.
Kāds lopiņis man aramis,
Kāda koka lemestiņa?
Es sajūdzu sisentiņu
Vieglos puķu ratinos;
Rīgā man saule lēca,
Vāczemē norietēja.
Visas pļavas aiz upītes
Pilnas zīda pavedienu:
Zirneklītis sagšas auda
Mušiņām , māsiņām.
Zirneklītis tīklu auda
No smildziņas uz smildziņu;
Piesargies, mušu māte,
Tev bērniņi jāaudzē!
Skudra man iekoda
Kreisāji gurnā,
Pārgāju mājā,
Pateicu tēvam
Tēvs man šūdina
Tērauda bikses.
Es redzēju ganīdama,
Skudre vilka dzīpariņu
Vai skudrīte sagšas auda,
Vai locīja ielociņus?
Kukaini, ragaini,
Tev grezni svārki,
Ne tādi kungam,
Ne ķēniņam.
Ko, bitīte, tu dziedāji,
Tev bij' maza dvēselīte?
Lai dzied meža dundurītis,
Tam halstiņš tālu skan.
Rūci, rūci, dundurīti -
Kur tas rūca, kur nerūca.
Voi tas rūca cinītī,
Voi ozola saknītē?
Visi putni dziedāt dzied,
Vabulīte dūcin dūc,
Vabulīte dūcin dūc,
Tā dziedat nemācēja.
Kaite man siliņā,
Kaite sila maliņā:
Silā mani odi ēda,
Spāres sila maliņā.
|
