Pļaujiet, mani pļāvējiņi,
Līdz pašam vakaram!
Tā vārpiņa gauži raud,
Kas palika nenopļauta.Koša pļava, kad nopļauta,
Vēl jo koša, kad nogrābta;
Vēl jo koši izskatās,
Kad pārveda sētiņā. Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt` sieniņa pļāvējam:
Salta rasa, sīksta zāle,
Grūti velk izkaptiņa.
Bite lūdza pļāvējiņu,
Lai pameta āboliņu,
Lai pameta āboliņu,
Salda medus devējiņu.
Aijā, manu arājiņu,
Tavu lielu rudzu lauku:
Trīs dieniņas talka pļāva,
Vēl maliņas neredzēju. No tālienes es redzēju,
Kur brālīši rudzus pļāva:
Balti krekli, spož` izkaptis
Kā gulbīši līgojās. Puiši vien ir pļāvējiņi,
Caunotāmi cepurēm;
Meitas vien ir ņēmējiņas
Ar baltāmi drāniņām. Nāc pie manis, tautu dēls,
Strīķē manu izkaptiņu,
Lai es varu rudzus pļaut
Līdz pašāmi saknītēm. Bāleliņš pļāvējiņš,
Līgaviņa grābējiņa;
Stāvi balta druviņā
Kā Jēkaba rudzu Jumis. Es sūtīju div` bāliņus
Savā rudzu druviņā:
Nepagāja ne pus dienas,
Jau druviņa nozudusi. Slinkas, slinkas kaimiņ` meitas,
I tās rudzus nenopļāva:
Gāja zosis, gāja pīles,
I tās rudzus nenopļāva. Tautu dēls lielijās:
Es dižens pļāvējiņš;
Bet nopļāva odam kājas,
Rudzu vārpu domādams. Šķitu vēršus maurojam
Aiz kalniņa lejiņā;
Viņu sētu jauni puiši
Raudādami rudzus pļāva.
Bitīte lūdz pļāvējiņu,
Līdz zemei liekdamās,
Lai atstāj āboliņu,
Kur bitītēm medu sūkt.
Eita, māsas, zālītēs,
Ņemiet mani mazu līdz;
Jūs būsiet pļāvējiņas,
Es malā nesējiņa. Mīl, māmiņa, pļāvējiņus,
Grābējiņas vēl jo mīli!
Pļāvējiņi nopļāvuši,
Pļaviņā atstājuši,
Grābējiņas sagrābušas,
Sametušas kaudzītē.
Bariem gāja līdējiņi,
Bariem siena pļāvējiņi;
Ir bitītes bariem gāja,
Āra ziedus lasīdamas.
|
