Bite šūnas piešuvusi
Rīgas torņa galiņā;
Skrien, bitīt, šai zemē,
Šeit rakstīti ozoliņi.
Kaut man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visiem namniekiem.
Tavi lieli Rīgas kungi
Met bitīti ūdenī;
Nāc, bitīte, kaltēties
Manā driķu druviņā.
Kas pie Rīgas dumpējās
Apaķš ledus Daugavā?
Ziemassvētki dumpējās,
Šurp nākdami, Kurzemē. Rīgas bērni danci cēla
Daugaviņas maliņā;
Joz, māmiņa, zelta jostu,
Lai es teku pulciņā.
Man bij viena sila bite
Kā telīte pirmu pienu:
Mucām medu Rīgā vedu,
Kuģiem vasku Vāczemē.
Ar bititi artu gāju,
Smilgas taisu lemestiņu;
Rīgas kungi garam gāja:
"Kāds lopiņš tev arams?"
|
