Bites

Bitīt' bija čakla sieva,
Liela darba darītāja:
Pilnu stropu tā pienesa
Zelta vaska rituļiem.

Šūniem bite namu dara,
Vaskiem dara istabiņu;
Priežu virsa duraviņas,
Tās bij viegli virināt.

Bitīt, manu kamenīti,
Kad man tevi pamanīt?
-Grauz akmeni, dzer ūdeni,
Tad tu mani pamanīsi.

Lācis kāpa ozolā,
Bites dūra vēderā;
Jo tas lācis augstāk kāpa,
Jo tās bites sīvāk koda.

Man bij viena tāda bite
Kā pērnā goteniņa;
Ķēve ēda pļaviņā,
To uznesa ozolā.

Manam tēvam tādas bites
Kā pērnie kumeliņi;
Ar vindiņu uzvindēju
Lielajā ozolā.

Skanēdama bite skrēja
Par atraitnes tīrumiņu;
Kā neskrēja skanēdama,
Pate zelta nesējiņa.

Skrien, bitite, istabā
Mārtenīša vakarā;
Ja tu pate neieskrien,
Ienes sava labumiņa.

Skrej, bitite, kur skriedama,
Skrej manē sētiņē,
Es tev došu sētmalē
Sausu prauļu istabiņu.

Laba mana sila zeme
Dores dēt, rudzus sēt:
Dūc bitītes, zied rudzīši,
Pats prieciņa nevarēju.

Ai bitīte, medainīte,
Tavu asu dzēlumiņu:
Trīs dieniņas nosāpēja,
Vēl ceturta aizsūrkstēja.

Silā eimu, silā teku,
Laba mana sila zeme:
Sili manas bites gana,
Zelta naudu darināja.

Bitīt' mana aizgājusi,
Melnu svārku audējiņa,
Aiz Daugavas ielīduse
Greizajāi ozolā.

Kur tu iesi, vecais tēv,
Ar to bišu sētavīti?
-Par Daugavu bišu sēt
Jaunu puišu dējumos.

Kas kaitēja nedzīvot
Dravinieka dēliņam:
Bitīt' nesa sudrabiņu
Vecozola celmiņā.

Skrien, bitīti, kur skriedama,
Skrien manā dravītē:
Man dravīte dzelzīm kalta,
Sidrabiņa jost' apjozta.

Kas bi gudris tēva dēlis,
Trīs naudīnas iesaguve:
Rudzi, mīži druvā auga,
Bites medu darināja;
Šie trīs deve zelta jostu,
Sudrabīna niecināja.

Šorīt biju agri cēlis,
Trešu dēju ozoliņu.
Atskrējušas trīs bitites,
Vaino manu dējumiņu.
Še, bitites, cirvis, kaplis,
Dējat pašas, kā tīkamas,
Dējat pašas, kā tīkamas,
Pa savam prātiņam.

Gani sauca, gani kliedza:
Bite driķu druviņā!
Lai nāk paši lielie kungi,
Bitei sliedes nepazina.

Bite riju nomīdij'
Dravenieka dēliņam;
Bite dzied, traņi tek,
Pati māte salmus nes.

Velc, bāliņ, trejus svārkus,
Tev trejādas audējiņas:
Auž māsiņa, auž līgava,
Auž bitīte ozolā.

Ai bitīte, saldspārnīte,
Tavu lielu čaklumiņu:
Ar vindiņu vien vindāji
No ozola medutiņu.

Vai bitīte laiska sieva,
Ka tai mazs augumīns?
Bitītēm gājumīnu
Ar sudrabu līdzināja.

Kuplis auga ozoliņis
Aiz upītes līcītī;
Pati bite laipas meta
Pēc kuplajā ozoliņa.
Es apsitu ozoliņu
Sīkajām nagliņām:
Bitītei zemas kājas,
Lai neslīda staigājot.

Lai bij gudras, kas bij gudras,
Meža bites, tās bij gudras:
Lācis kāpa ozolā,
Bites dūra degunā.

Ļaudīm liels brīnumiņš,
Bite iet ubagos:
Zelta niedre rociņā,
Vaska kurpes kājiņā.

Skrien, bitīte, sit spārniņus
Pie resnā ozoliņa:
Traucē savas citas māsas,
Lai neguļ dienasvidu.

Daudzi bite daudzināja
Vērī dētu ozoliņ';
Vēl nebija vis tik daudzi,
Kā bitīte daudzināj'.

No leišiem bites skrēja
Kā pērnie telēniņi;
Tās izēda medutiņu
Mazajām bitītēm.

Šūn, bitīt, vaska krēslu
Baltābola kalniņā;
Tur tu pate atsasēdi,
Savus viesus mielodama.

Šorīt biju agri cēlis,
Trešu dēju ozoliņu.
Atskrējušas trīs bitītes,
Vaino manu dējumiņu.
Še, bitītes, cirvis, kaplis,
Dējat pašas, kā tīkamas,
Dējat pašas, kā tīkamas,
Pa savam prātiņam.

Es pieslēju zelta trepes
Pie kuplā ozoliņa,
Lai bitīte nepaklupa
Medotām kājiņām.

Steidziet, puiši, puņģus vilkt,
Nesteidziet rudzus sēt:
No leišiem bites nāca
Kā pērnie vēršukiņi.

Kas man kait nenēsāt
Melnus svārkus, zābaciņus:
Man bitīte svārkus šuva,
Sētmalā gulēdama.

Bij manam bāliņam
Vasku svārki mugurā;
Cauri gāja griķu druvu
Tek bitīte nopakaļ.

Aiz kājiņas biti sēj'
Pie resnāja ozoliņ',
Kam tā mani niecināj'
Skabargaiņu dējaliņ'.

Brālīts mans, dravenieks,
Ar bitīti sadzīvoja:
Brālīšam vaska cimdi,
Bites šūta capurīte.

Ne kauns bija bāliņam,
Zelta jostiņ' apjožot:
Trijas bites ozolā,
Seši vaska gabaliņi.

Vai māmiņa ielikusi
Pūrā vaska ritenīti?
Aiz bitēm nevarēju
Klētij durvju virināt.

Aiz kājiņas bitit' sēju
Pie resnā ozoliņa:
Kam tu manu dējumiņu
Skabardoju nicinaja.

Bitite kliedza,
Bitite sauca:
Siliņi deg,
Siliņi deg!
Nekliedz, bitite,
Nesauc, bitite,
Snaudaļa kodeļu
Dedzinaja.

Bitit' skrēja vakarāi
Caur deviņi novadiņi:
Zīda groži, vaska loks,
Ābolaiņi kumeliņi

Div' bitītes šķindināja
Garam manu augumiņu:
Gribē mani izprecēt
Dravinieka dēliņam;
Solīj' mane medu, vasku,
Pillas krūtes sudrabiņa.

Kur, bitītes, jūs ietit,
Liela drūzma dziedādam'?
-Iesim vaska ceļu liet,
Dravinieka meitu ved.