Tēvs
Māmiņa

Šuj, māmiņa, man krekliņu
Deviņām vīlītēm;
Devītā vīlītē
Liec man gudru padomiņu.

Divi, divi, kas tie divi,
Paldies saku māmiņai
Vai tā dzird, vai nedzird:
Ka tā mani mazu dienu
Pie darbiņa radināja.

Māci mani, māmuliņ,
Visādā darbiņā:
Govis slaukt, linus plūkt,
Linu kreklus balināt.

Māte, mana laba māte,
Gudru deva padomiņu:
Ļaužu mēles neklausīt,
Tukšus vārdus nerunāt.

Paldies devu māmiņai,
Kas man` mazu izglabāja
No guntiņas, no ūdeņa,
No dūmainas istabiņas.

Mana mīļa māmuliņa
Mani mīļi audzināja:
Pati māte dubļus brida,
Mani nesa rociņā.

Saulīt` silta, māmiņ jauka -
Abas vienu labumiņu:
No saulītes silti rīti,
No māmiņas mīļi vārdi.

Piekūst irbe tecēdama,
Rauduvīte peldēdama;
Piekūst mana māmuliņa,
Dēlus, meitas lolodama.

Pusrītā saule lēca,
Pusvakarā norietēja;
Mazu bērnu māmuliņa
Pusmiedziņa vien gulēja.

Laba mana māmuliņa,
Labi mani mācijusi:
Ne sunīša kājām spert,
Ne guntiņas pagalītes.

Nedod mani, māmuliņa,
Skujienā, virsienā:
Virsis manas kājas grauza,
Skujas bira vainagā.

Māte mani tā mācīja,
Lai mēs rātni dzīvojam:
Ne nīsties, ne bārties,
Ne turēt ienaidiņu.

Neturēju melna galda,
Ne gružainas istabiņas;
Tēvam biju labā roka,
Māmiņai - audējiņa.

Kura meita māti klausa,
Tai māmiņa pūru dara;
Kura māti neklausīja,
Tai iesēja pauniņā.

Kura meita tēvu klausa,
Pilnas krūtis sudrabiņa;
Kura tēvu neklausīja,
Pilnas acis asariņu.

To puisīti suņi rēja,
Kas tētiņu neklausīja;
To meitiņu tautas mīl,
Kas klausīja māmulīti.

Drīz es gāju, drīz tecēju,
Kur māmiņa man` raidīja;
Kā māmiņa tad tecēja,
Kad raudāju šūpulī.

Ai, bērniņi, ai, bērniņi,
Klausat tēvu, māmuliņu,
Mūžam saule debesīs,
Ne mūžam tēvs, māmiņa.

Atsēdies, atpūties,
Mana veca māmulīte:
Diezgan biji strādājusi,
Mani mazu auklējot.

Pie māmiņas es uzaugu,
Kā rozīte ziedēdama;
Ar puķīti rotājos,
Saulītē sildījos.

Man` māmiņa tā auklēja
Kā saulīte zirņu ziedu:
Ietīdama, iztīdama
Baltos linu palagos.

Neviens kociņš tā nezied,
Kā zied ieva ziedonī;
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl mani māmuliņa.

No saknītes lazdiņš zied
Sarkaniem ziediņiem;
No sirsniņas es mīlēju
Savu tēvu, māmuliņu.

Es savai māmiņai
Kā sirsniņa azotē;
Kā sirsniņa azotē,
Kā puķīte dārziņā.

Liepiņ, tavu kuplumiņu
Līdz pašai zemītei;
Māmiņ, tavu labumiņu
Līdz mūžiņa galiņam.

Es savai māmiņai
Magonīšu vietu taisu;
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.

Kas miedziņu negulēja?
Viena bija meitu māte,
Otra bišu māmulīte:
Meitu māte pūru loka,
Bite nesa saldu medu.

Teicās mani māmuliņa
Tāli dot,neraudāt;
Ne kājiņu neapāvu,
Jau māmiņa gauži raud.

Tautiņās iziedama,
Ņēmu līdzi māmuliņu:
Kad tautās grūti gāja,
Pie māmiņas pieglaužos.

Jautra mūsu māmuliņa,
Dziedādama vien staigāja.
Ko tev bija nedziedāt,
Divi prieki atraduse:
Pirtī mazu arājiņu,
No bērziņa pumpuriņa;
Stallī mazu kumeliņu
No auziņu sēnaliņas.

Trīs ozoli kalniņā,
Trīs ziediņi upītē;
Trīs puisīši māmiņai
Siltajā saulītē.

Dod, māmiņa, manu tiesu,
Līdz saulīte nenogāja:
Laid man savu pādenīti
Ar saulīti dancināt!

Visi dzied, visi dzied,
Tēvs ar māti nedziedāja;
Tēvs ar māti nedziedāja;
Lai dēliņš neraudāja.

Dziedat paši, tēvs ar māti,
Sava bērna kristabās,
Kam lūdzāt tādas kūmas,
Kas dziedāt nemācēja.

Bij manam tētiņam
Bišu spārnu kažociņš;
Ne tas mirka rasiņā,
Ne izkalta saulītē.

Kam tie rudzi, kam tie mieži,
Kam tie kuplie ozoliņi?
Tēvam mieži, mātei rudzi,
Bitēm kuplie ozoliņi.

Cep, māmiņa, man maizīti,
Vieglu nest, gausu ēst:
Man jāiet siliņā
Priedēm galu līdzināt.

Ko, tētiņi, tu darīji
Visu dienu siliņā?
-Bitītēmi stropu daru,
Līdz apakšai izrotātu.

Svētībiņa, gausībiņa,
Nāc pa logu istabā:
Nu māmiņa galdu klāja
Pirmajam bērniņam.

Manis dēļ tēvs, māmiņa
Brūvē alu, cep maizīti;
Ļaudis ēda, ļaudis dzēra,
Es gulēju šūpulī.

Man tētiņis dravu dara,
Es aiznesu launadziņu;
Tev, meitiņa, tā draviņa
Par launaga nesumiņu.

Vecais tēvs sirmu bārzdu
Dores vilka ozolā.
Lūst ozols, krīt vecais,
Plīst galviņa šķederniem.

Nevienam tādas bites
Kā tam mūsu tētiņam:
Mūsu tēvam tādas bites
Kā pērnie sivēniņi.

Tēva, tēva tu dēliņš,
Ne tev tēva padomiņa:
Tētiņš gāja silmalāi,
Dzeni nesa mugurā.

Šūn, māmiņa, man krekliņu,
Liec tēraudu padusē:
Ik dieniņas dzeinīts tek
Caur manām padusēm.

Vij, tētiņ, man dzeinīti
Tievu tievu, garu garu,
Ka varēju siliņā
Priežu virsu lidināt.

Audz, dēliņi, dzen, dēliņi,
Nepanāksi tēva pēdas:
Tēvs dzeinīti ritināja,
Pa siliņu tecēdams.

Agri agri, māmulīte,
Tam dēlam brokastiņu!
Tam dzenītis mugurā,
Vaska ripa padusē.

Manam tēvam tādas bites
Kā pērnājas telēnīt's:
No ozola ar vindām
Medu laida Daugavā.