Ūsiņš

Par kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmeņa kumeliņu;
Tas atnesa rudziem ziedus,
Zemei zaļu āboliņu.

Ūsiņš stāv sētmalā,
Gaid`, lai lūdz ustabā;
Nāc, Ūsiņi, ustabā,
Sēdies galda galiņā!

Atnāca Ūsiņš,
Atritināja;
Uzkāra mēteli
Vārtu stabā.

Ūsiņā, Mārtiņā,
Saldu daru alutiņu:
Mārtiņš miežus audzināja,
Ūsiņš labus kumeliņus.

Ūsiņš jāja pieguļā
Ar bēro kumeliņu;
Meitas līdzi taisījās
Ūsiņam guni kurt.

Ļaudīm lieli brīnumiņi
Par Ūsiņa kumeļiem:
Pieci zirgi, divi ķēves,
Septiņsimtu kumeliņu.

Ūsiņam gaili kāvu
Pašā svētku rītiņā;
Lai tas man zirgus gana
Šo garo vasariņu.

Devu, devu Ūsiņam,
Ko es biju solījusi:
Melnu gaili, sarkanseksti,
Ar visiem nadziņiem.

Ūsiņam gaili kāvu
Pavasara rītiņā:
Māsai spārni, brāļiem kājas,
Ūsiņam viducītis.

Ūsiņam gaili kāvu
Dzeltenām kājiņām,
Lai manam kumeļam
Palīdzēja dubļu brist.

Ūsiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem,
Lai zviedz manis kumeliņš
Deviņām balstiņām.

Ūsiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem,
Lai aug man govis, vērši
Deviņām kārtiņām.

Ūsiņš jāja pār kalniņu,
Bišu tropi padusē;
Ei, Ūsiņ, labais vīr,
Nāc manāi dārziņā,
Nāc manāi dārziņā
Bišu tropus aplūkot.