Lielai vēzis mazo kūla,
Kam sajauca ūdentiņu.
Lielā paša vaina bija,
Kam ļipiņu kustināja.
Vēzi, vēzi, sukā galvu,
Sargi savu cekuliņu!
Līdaciņa, gludgalvīte,
Seglo savu kumeliņu.
Simtiņš aiz kalna
Sīkaju putnu
Norēja vēzīti
Upītes malā.
Vēzi, vēzi, sukā galvu,
Atjās tavi precinieki:
Līdaciņa, gludgalvīte,
Zelta grožus kustināja,
Vēzis ņēma līgaviņu,
Asarim saderētu.
- Es vēzim atspītēšu,
Es tam upi izlaidīšu.
- Ja tu upi izlaidīsi
Es tev svārkus sagriezīšu.
Ja tu svārkus sagriezīsi,
Es tev šķēres salauzīšu.
- Ja tu šķēres salauzīsi,
Es kungam apsūdzēšu.
- Ja kungam apsūdzēsi
Cienmātei pārsūdzēšu.
|
