Vītols auga dīķmalā,
Es vītola ēniņā;
Redz vītolu nocērtot,
Man` tautās aizvedam.
Kam tie kalni, kam tās lejas,
Kam tie kuplie vītoliņi?
Rudziem kalni, rudziem lejas,
Bitēm kuplie vītoliņi.
Kādēļ auga vītolņš
Glumajām lapiņām
Mīļa Māra sviestu taisa.
Rokas slauka vītolā.
Vītols auga pagalmā,
Es vītola pakrēslī;
Vītols zarus darināja,
Es darinu vainadziņu.
Nedod mani, māmulīte,
Vītoliņa sētiņā:
Vītolam biezas lapas,
Neredz dienu izaustam,
Neredz dienu izaustam,
Ne saulīti uzlecam.
Skrej, bitīte, kur skriedama,
Skrej manā sētiņā:
Mana sēta zelta kalta,
Sudraboti vītolīš'.
|
