Ziedi

Visa bija Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanais āboliņš.

Skretaliņš, āboliņš
Jaunu meitu Jāņu zāles;
Suņu burkšķi, pupu lēkšķi
Jaunu puišu Jāņu zāles.

Daiļa bija Jāņa māte,
Daiļa Jāņa istabiņa:
Gar griestiem kuplas rozes,
Visa grīda magonēm.

Ai, rozīte, magonīte,
Kam tik agri noziedēji:
Es gribēju līgaviņu
Pušķot Jāņu vakarā.

Es atnesu Jāņu mātei
Raibu pušķi pieplūkusi:
Zilas, baltas, iedzeltēnas,
Kas Jāņos uzziedēja.

Es pārbridu ziedu pļavu,
Samta kurpes kājiņā;
Pilnas manas samta kurpes
Zelta ziedu piebirušas.

Tur atradu, tur atstāju
Bitīt' ceļa maliņā:
Vaska ratus darināja,
Ziedus krāva vezumā.

Puķes zied ezerā
Dzelteniem ziediņiem;
Jāņa bērni garām gāja,
Aizsprauž puķi aiz cepures.

Plūcat, bērni, zilgalvītes,
Tās pirmās Jāņu zāles;
Saplūkuši zilgalvītes,
Eit' pa ceļu dziedādami.

Gana bija kaimiņmeitas
Puķēm griestus pušķojušas:
Ko tās puķes palīdzēja,-
Kvēpi bija neslaucīti.

Vai, baltais āboliņš,
Neaudz ceļa maliņā:
Ies garām Jāņu bērni,
Tie jau tevi izplūkās.

Es pazinu to celiņu,
Kur gājuši Jāņu bērni:
Viss celiņš nokaisīts
Baltajiem ziediņiem.

Brāļam braucu sievu vest
Ar tām ziedu kamanām,
Strauji laižu no kalniņa,
Lai birst ziedi ūdenī.

Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.

Līgo lauki, līgo pļavas,
Savas dienas gaidīdami;
Kad atnāca Jāņu diena,
Visiem ziedu seģenītes.

Līdzat, meitas, man dziedāt,
Es ievešu puķītēs:
Viena puķe, trīs lapiņas,
Trejdeviņi ziedi zied.

Bitīt, manu zeltspārnīt,
Tu bij' liela darbiniece:
Tu atnesi sila ziedus
Pār deviņi novadiņi.

Es, pādīti dīdīdama,
Puķes spraudu azotē,
Lai tā auga mana pāde
Kā puķīte dārziņā.

Sīkas puķes, lielas puķes
Ziedēj` visu vasariņu:
Papardītes, gudrinieces,
Tās ziedēja Jāņu nakti.

Ai bitīte, ķepainīte,
Tavi spārni noguruš',
Tavi spārni noguruši,
Saldus ziedus meklēdam'.

Štuki, lieli brīnumiņi,
Bite gāja ubagos:
Ziedu cimdi rociņā,
Vaska kurpes kājiņā.

Bite gāja ziediņos
Pa lielo tīrumiņu:
Vaska kurpes kājiņā,
Zelta ņiedre rociņā.

Ai baltais āboliņ,
Kamdēļ šogad vēlu ziedi?
Nebūs medus bitītēm,
Ne vainaga meitiņām.

Trūka, trūka tev, bitīte,
Kad tev trūka, trūkst man ar:
Kad tev trūka sila ziedu,
Man trūkst vaska ritulīša.

Pļāvējiņi, bāleliņi,
Kam jūs pļaujat āboliņu:
Āboliņam zieda laiks,
Bitītēm medus laiks.

Guli, guli, sila bite,
Lauka bite negulēj':
Visi tavi sila ziedi
Lauka bites rociņā.

Atrod biti, pamet biti
Diža ceļa maliņā:
Bitei rati saplīsuši,
Ziedu lāde vezumā.

Bitenieka līgaviņa
Tek gar sētu dziedādama:
Vaska kurpes kājiņā,
Ziedu cimdi rociņā.

Šķērsu bite mežu skrēja
Ar to ziedu vezumiņu,
Atradusi skabargainu
Jauna puiša dējumiņu.

Es apkalu ozoliņu
Sudrabiņa nagliņām,
Lai bitīte nepaklupa,
Sila ziedus nēsājot.

Krāj, bitīte, saldu medu,
Vēl siliem balti ziedi;
Nāks ziemiņa, nāks viesiņi,
Baudīs, nagus laizīdami.

Skrej, bitīte, ziedu ņemt
Eņģevēra siliņā:
Nu zied visi eņģevēri,
Eņģevēru pazarītes.

Sarkanais āboliņš
Nekam lieti nederēja:
Ne meitiņas kroņus pina,
Ne bitītes ziedu ņēma.

Bitit, zieda neņemies
No sarkana āboliņa;
Tam, bitite, viens bauslitis,
Ka svētdien nesvineji.

Maziņš bija, saldis bija,
Bitit, tavs vezumiņš;
Kārkla ziedi, ievas ziedi
Bij tavā vezumā.

Šūn, bitite, vasku krēslu
Baltābola kalniņā,
Tur tu pate atsasēdi,
Savus viesus mielodama.

- Kad, māsiņa, rozes sēsim,
Kad magones ravēsim?
- Rītā agri rozes sēsim,
Vakarā ravēsim.

Es ar savu čaklumiņu
Lepoties lepojos:
Mirgot mirdz istabiņa,
Zibēt zib rožu dārzs.

Bišu māte, bišu māte,
Nāc manā dārziņā:
Manā rožu dārziņā
Mīksti rožu spilventiņi.

Ņem, bāliņ, baltu zirgu,
Izjāj manu rožu dārzu;
Uzliec savam kumeļam
Rožu deķi mugurā.

Traki traki leišu kungi,
Met bitīti ūdenī;
Nāc, bitīte, kaltēties
Manā rožu dārziņā.

Atenieši vella bērni,
Bitit' meta ūdenī.
Skrej, bitit, žāveties
Manā rožu dārziņā.

Ganiņš kliedza, ganiņš brēca:
Bitīt' rožu dārziņā!
Paši gani nobradāja,
Uzmet vainu bitītei.

Vai, bitīte, nezināji
Manu jaunu rožu dārzu:
Aiz upītes lejiņā,
Istabiņas galiņā.

Ko, bitīt, tu raudāji,
Rožu ziedu locīdama?
-Vējš nolauza ozoliņu
Vaskotām lapiņām.