Panāksnieki zivis prasa,
Kur man bija zivis ņemt?
Mūs` upē tādas zivis -
Četras kājas, balts vēders. Siļķīte dziedāja
Dziļā jūrā,
Zvejnieka dēliņa
Gaidīdama.
Reņģīte pati
Tiklā nāca,
Lasis, gudrinieks,
Aizmukāja.
Ķīsīts brauca pār Daugavu
Rakstītās kamanās;
Asarītis zirgu dzina,
Rauda tur kamaniņas.
Līdaciņa velējās
Zaļas niedras galiņā:
Zīda kreklis, zelta vāle,
Sidrabiņa velētava.
Es šķitos gudris būt,
Līdakām jumtu jūmu;
Saskrien vārnas, žagatiņas,
Noēd manu nama jumtu.
Diža, diža tā niedrīte,
Aug ezera maliņā;
Diža, diža tā zivtiņa,
Kura auga jūriņā.
Ķīsīts brauca pa ezeru
Rakstītām kamanām;
Asarim, kučurim,
Vara pīcka rociņā.
Ķīsis brauca pa Daugavu
Rakstītām kamanām.
Kas to ķīsi nepazina,
Cerēj' kādu muižnieciņu.
Tu, siļķīt, sīkzivtiņ,
Tu man maizes arājiņa;
Tu, plekstīt, platspārniņ,
Tu man naudas kalējiņa.
Lasis meta maigu mirgu,
Kad es dzēru Vastlāvos;
Nemet, lasi, maigu mirgu,
Rīt tu būsi iedzirknī.
Ai, menciņa, zeltspārnīte,
Nāc ar mani spēlēties;
Es tev došu kumosiņu
Zīda šņores galiņā.
Siļķītei div' meitiņas,
Staigā, gurnus grozīdamas,
Pretī nāca menču dēli,
Cepurītes cilādami.
|
