Lai to dara, kas to vari,
Es nevaru to darīti.
Es nevaru tumšu nakti
Sīku zvaigžņu izskaitīti.
Mēnesītis nakti brauca,
Zvaigžņu sega mugurā;
Rīta zvaigzne, vakarāja,
Tie mēneša kumeliņi. Vakardien man palika
Trīs darbiņi nedarīti:
Jūras ogas nelasītas,
Gaisā zvaigznes neskaitītas. Spoža zvaigzne ieritēja
Manā gultas pagalvī:
Dievs man deva šo naksniņu
Citu jaunu gulētāju. Zelta zvaigzne atspīdēja,
Pa celiņu man ejot.
Es iegāju istabā,
Zelta zvaigzne aiz durvīm.
Es izgāju no istabas
Zelta zvaigzne aiz durvīm. Mēnestiņis nakti brauca,
Zvaigžņu sega mugurā;
Rīta zvaigzne, vakarēja,
Tie Mēneša kumeliņi. Vai tā zvaigzne visu nakti,
Kas uzlēca vakarā:
Ap pusnakti ielidoja
Dvēselīšu namiņā. Es izgāju no istabas
Zelta zvaigznes skatīties:
Zelta zvaigzne noskanēja,
Pie Dieviņa aiziedama. Dieviņ, tavu likumiņu -
Tāda diena, tāda nakts:
Cik augšā sīku zvaigžņu,
Zemē sīku akmentiņu. Aud, māmiņa, zvaigžņu deķi,
Iešu tālu tautiņās;
Aiz Daugavas salti vēji,
Skarba ļaužu valodiņ'. Tumsa, tumsa, kas par tumsu,
Es par tumsu nebēdāj':
Bij' manam kumeļam
Zvaigžņu sega mugurā. Spodra zvaigzne debesīs,
Tā iekrita jūriņā;
Trīs dieniņas gaisu jauca,
Kamēr tika maliņā. Visas zvaigznes vakarā,
Auseklīša vien nebija;
Auseklītis aiztecējis
Saules meitu lūkoties. Mēnesnīca zvaigznes skaita,
Vai ir visas vakarā.
Visa bija, visas bija,
Auseklīša vien nevaid.
| 
