Zvejnieks

Ej gulēt, vēja māte,
Sausas egles galiņā:
Jūrā mani bāleliņi
Vakarēju gājumiņu.

Tālu, tālu es redzēju
Zēģelīti līgojam;
Mana austa zēģelīte,
Mans brālītis līgotājs.

Bērni tēvu nepazina,
No jūriņas pārnākam;
Siļķu zvīņu kažociņš,
Jūras putu cepurīte.

Šam bij grūt, tam bij grūt,
Grūt laiviņas stūrmaņam.
Tam bij grābt zelta naudu
Ar abām rociņām.

Kur, vilciņi, tu tecēji,
Kaula pieši kājiņās?
- Uz jūrmalu, uz jūrmalu
Zvejniekiem tiesas spriest:
Trīs zvejnieki saplēsās
Uz to vienu reņģes galvu.

Jūras māte man vaicāja,
Ko dar` mani zvejnieciņi.
Tīklus auda, airus drāza,
Kalniņā sēdēdami.

Siļķes meita man vaicāja,
Ko zvejnieka puiši dar'?
- Tīklus auda, tīklus meta,
Krāģīšos sasēduši.

Kādi bija lences vīri,
Kādi kārbas vilcējiņi,
Vai tie jēdza zeltu smelt,
Kad tas nāca maliņā.

Dod dodama, Jūras māte,
Nekavē zvejnieciņu:
Zvejniekam gara diena,
Uz ūdeņa līgojot.

Teci, mana ošu laiva,
Simtu jūdžu dieniņā;
Es tev došu roņu taukus,
Smalku linu zēģelīti.

Mūs' pašam stūrmanim
Sešas laivas sedumā;
Dod, Dieviņ, to dieniņu,
Pilnas vest maliņā!

Mūsu pašu stūrmanim
Vasku cimdi nodiluši,
Vasku cimdi nodiluši,
Zveja naudu skaitījot.

Kupla liepa jūrmalē,
Tā bij laba zvejniekiem:
Kad pietrūka rīda virve,
Tek pie liepas lūku plēst.

Jūrmalā skaista liepa
Deviņiem žuburiem;
Kam pietrūka zveju virves,
Tas tur kailes darināja.
Simtu gadu tās kailītes
No liepiņas darinātas.

Vakarā iesēdos
Ozoliņa laiviņā;
Rīgā man gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca.

Vīri, vīri, kam kumeļi,
Brauksim visi jūriņā,
Brauksim visi jūriņā,
Krausim raudu vezumiņu.

Laiva, laiva, airi, airi,
Tie bij mani bāleliņi:
Laiviņ' lēca augstus viļņus,
Airi vilka maliņā.

Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaulu pieši kājiņā?
- Uz rumbiņu, uz rumbiņu,
Pie tiem rumbas zvejniekiem.

Kas kait, kas kait
Zvejnieka sievai?
Viens ķīsis, div' ķīši,
Zupiņa rokā.

Labāk pirku oša laivu
Nekā bēru kumeliņu:
Kamēr bēris auzas ēda,
Tikmēr laiva simtu jūdzu.

Tec, laiviņ, dej, laiviņ,
Ne jūrā celmi aug;
Līdumā celmi aug,
Tur arāji arklus lauž.

Labāk braucu zēģelīti,
Nekā aru slapju zemi:
Zēģelīte zeltu nesa,
Smilšu auzas slapja zeme.

Palīdziet man, māsiņas,
Tiklu mest Daugavā:
Vizēt viz Daugaviņa
Sīkajām raudiņām.

Ezeriņš vizināja
Sīkajām raudinām.
Vai vizini, nevizini
Man bāliņi zvejnieciņi.

Es uzvilku ūdens kreklu,
Smalku zvirgzdu kažociņu,
Lai varētu jūriņā
Ar ziemeli rotāties.

Es zvejnieka meita biju,
Dravenieka līgaviņa:
Es neēdu nemedotu,
Nevalkāju nezeltītu.

Palīdziet man, māsiņas,
Tīklu mest Daugavā.
Virēt vira Daugaviņa
Sīkajām raudiņām.

Guli, guli, līdaciņa,
Ezeriņa maliņā,
Kamēr mani bāleliņi
Žebērkliņus kaldināja,

Laba dzīve, laba dzīve
Ezeriņa maliņā:
Bites līda ozolā,
Līdaciņas murdiņā.

Dziediet, meitas, ko gaidāt,
Prieki nāca šai zemē:
Divi laivas zelta nāca,
Trešā sīka sudrabiņa.