Cilvēks , kas māk tēmēt

Kaut arī 1992 gadā intervijā laikrakstā Neatkarīgā Cīņa A. Čepānis saka, ka no tādas politikas, kāda ir Latvijā, viņš gribot aiziet, pēc astoņiem gadiem Āboltiņa prognoze piepildījusies - Alfrēds Čepānis ir ievelēts par Saeimas priekšsēdētāju, otro augstāko amatpersonu valstī.

Cilvēku pazinējs un A. Čepāņa sola biedrs Piektajā Saeimā Kārlis Leiškalns domā, ka, vērtējot Čepāni kā politiķi, jāatceras, ka viņš ir mednieks, kurš gatavs stundām ilgi tēmēt un gaidīt mērķi. Ir kolēģi, kas uzskata, ka viņa būtība ļoti atšķiras no viņa tēla, kam Leiškalns nepiekrīt: "Būtībai neatbilstošs tēls nevar būt ilglaicīgs. Bet, ja tu darbojies ar viņu kopā, tad tev ir jārēķinās ar Čepāni, nevis ar viņa tēlu."

Parlamentu vada baltkrievs

Alfrēds Čepānis ir baltkrievs. Viņa māte bija baltkrieviete, tēvs - lietuvietis. Abi Latvijā ieradušies 30.gados un 1940.gadā apprecējušies. Tautību A. Čepānis ir mantojis no mātes un nevēlas no tās atteikties. Viņa pazinēji saka, ka šajā cilvēkā patiešām ir jaušama cita, no latviešiem atšķirīga mentalitāte.

A. Čepānis ir audzis sešu bērnu ģimenē, mācījies Jaunkalsnavā un tolaik izcēlies ar dažādām nešpetnībām, kas mudinājušas tēvu teikt: "Ja tu nemācīsies, tad tev būs jāgana cūkas." Ganos iešana un ravēšana ir darbi, par kuriem iedomājoties, tagadējam Saeimas spīkeram drebuļi pārskrienot pār kauliem. Tajā pašā laikā viņš var ar aizrautību pļaut sienu un skaldīt malku. Tēva brīdinājumi nav bijis dažādām izdarībām.

Reiz A.Čepānis aiznesis uz skolu vācu šautenes durkli, ar ko mājās tika kautas cūkas. Kad skolā viņam to atņēma, bijis gatavs uz visu, lai durkli atgūtu, jo tas bija nepieciešams darbarīks.

Pēc skolas beigšanas A. Čepānis ir mācījies Jaungulbenes arodskolā, tad strādājis par traktoristu, tādējādi

izejot visai garu ceļu līdz nomenklatūras augstākajiem slāņiem. Varbūt savureiz tas arī radīja kompleksus, kaut vai, ja atceramies gadījumu ar Zigurdu Tomiņu, kuram pēc notikumiem Vašingtonā Alfrēds Čepānis steidza atgādināt viņa karjeras sākumu kādā necilā postenī, lai gan paša darba gaitu sākums nav izcilāks. Par šo gadījumu ir dažādas versijas. Daži Čepāņa vēršanos pret Tomiņu skaidro ar viņa aktivitātēm, Piektajā Saeimā nobremzējot Čepāņa iecelšanu Spirta monopola pārvaldes priekšnieka amatā; vēl citi domā, ka attiecības sarežģījušās pēc tam, kad kādā kompānijā Tomiņš esot bijis liecinieks kolēģa jūtamajai reibuma pakāpei. No tā varot secināt tikai to, ka A. Čepānis neaizmirstot savus pāridarītājus kā arī iemanās vērsties pret tiem, kuru priekšā nav bijis "savā elementā". Tiesa, A. Čepānis nekad nav slēpis to, ka ik pa reizei iebauda arī alkoholiskos dzērienus. "Bet es vienmēr zinu šo robežu," viņš sacīja. Patiesi, vai gan atturībnieks varētu būt mednieks.

Tas sākās Ventspils mežos.

Beidzis kompartijas skolu, Alfrēds Čepānis savas darba gaitas sāka Ventspils pusē. Vienu gadu bija arī kolhoza Komunisma ceļš (vēlāk Ventava) priekšsēdētāja vietnieks. Priekšnieks Gunārs Biksons bija aktīvs mednieks un vienreiz paaicināja līdzi ari Čepāni. "Viņš saka: mums trūkst vīru, kas padzītu mežacūkas. Ja priekšnieks liek, bija jāiet. Nākamajā dienā jau uzrakstīju iesniegumu lai iestātos Mednieku un makšķernieku biedrībā," stāsta A. Čepānis. Kopš tā laika medības viņam ir svēta lieta.

Tās bija arī būtiska dzīves sastāvdaļa, jo dažu Liepājas puses cilvēku atmiņā Čepāņa medības kopā ar tā laika kolhozu priekšniekiem tika vērtētas kā visai nozīmīgas, jo tieši šajos pasākumos viss esot ticis izlemts un sarunāts. Kolhozu priekšnieki bijuši tas pamats, uz kā A. Čepānis balstījis savu politiku.

Medības Liepājas pusē arī pirms pāris gadiem bija nonākušas masu mediju uzmanības lokā, jo sakrita ar nozīmīgu Piektās Saeimas sēdi, kuru deputāts medību dēļ bija upurējis. Aplūkojot deputātu reģistrācijas datus, izrādījās, ka Čepānis nav kavētāju vidū. "Kā es to izdarīju, tā ir mana darīšana," tā presei sacīja A. Čepānis. Viltīgs - arī tā viņu vērtē kolēģi.

Kompartijas aste

Darbs Preiļu rajona, pēc tam Liepājas rajona kompartijas komitejas pirmā sekretāra amatā ir aste, no kuras A. Čepānim ir diezgan grūti atbrīvoties. Viņš ik pa laikam savās runās šo "asti pavicina" pats, apjauzdams, ka tas būs efektīvāk, nekā ja ļaus to darīt citiem. Rajona kompartijas pirmā sekretāra amatā Čepānis esot bijis bargs, kāda bijusī komitejas ierēdne sacīja vēl skarbāk: "Viņš bija vulgārs un netolerants pret sievietēm, varēja uzsist dūri uz galda un izmantot diktatoriskus paņēmienus."

To, ka viņš ir bijis kategorisks priekšnieks, A. Čepānis nenoliedza arī sarunā ar Dienu, stāstot ka Preiļos jau esot bijis tā, ka viņam vairs neviens neesot runājis pretim. Tad labs draugs un padotais Pēteris Vosorovs esot pateicis, ka vajadzētu rēķināties arī ar citu cilvēku domām. "Man patika, ka šis cilvēks man neglaimoja, bet pateica acīs, kā ir. Jā, to esmu nožēlojis, taču man ir pieticis spēka pateikt, ka man nav taisnība." Savukārt liepājnieki atceras, ka tai pusē viena kompartijas darbiniece par pretim runāšanu esot pat atlaista no darba. Lai kā arī būtu bijis, par darbu Ventspils pusē kā komjaunatnes un izpildkomitejas funkcionāram A. Čepānim piešķirta Goda zīme, bet par Preiļu rajonā veikto - Tautu draudzības ordenis, Liepājas periods tika novērtēts ar medaļu par izcilību valsts robežas sargāšanā. Viņš varētu būt vienīgais, kurš visus PSRS apbalvojumus 1990.gadā atdeva LPSR AP apbalvojumu daļā. Ap to pašu laiku viņš LPSR kara komisāram aizsūtīja savu apakšpulkveža apliecību, tā saraudams saites arī ar šo institūciju.

Čepānis mainās līdzi laikam

Liepājas tautfrontieši atceras, ka vienā no pirmajām sanākšanām Grobiņā Čepānis esot teicis - ja Liepājā izveidosies Tautas fronte, viņš nolikšot partijas biedra karti, ar to nostādamies pret šīm aktivitātēm. Tautfrontieši atbildi parādā nepalika un izgāza A.Čepāni PSRS Augstākās Padomes vēlēšanās. Tacu pārliecinoši 1988.gadā viņš ievēlēts par PSKP l9.konferences delegātu, ieiedams vēsturē ar to, ka aizsūtīja Mihailam Gorbačovam zīmīti ar mudinājumu aicināt delegātus nenodarboties ar aģitāciju, bet runāt par lietu. Gorbačovs zīmīti nolasījis un izteicis atbalstu šim ieteikumam.

Kad A. Čepānis jau bija Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts, viņš mazpamazām iekaroja cilvēku uzticību. Nevarētu teikt, ka tas būtu noticis ar likumdošanas aktivitātēm, par kurām kolēģi neko daudz nezināja stāstīt. Drīzāk ar prasmi īstajā brīdī pateikt īstos vārdus, un - pietiekami precīzi un vienkārši. "Var rasties priekšstats - kas viņam uz sirds, tas uz mēles, - un ka šīs runas ir spontānas.

Bet patiesībā tās bija precīzi aprēķinātas. Viņš spēj kontaktēties ar cilvēkiem un kļūt gandrīz vai

intīms, cilvēciskums ir viena no viņa politiskā tēla galvenajām izpausmēm," secina K. Leiškalns.

Tuvojoties Piektās Saeimas vēlēšanām, A.Čepānis sāka raudzīties pēc politiskajiem domubiedriem, iekļaudamies gan Latvijas atbalsta fondā, gan pieņemdams Jāņa Gavara un Jāņa Krūmiņa aicinājumu nākt uz Latvijas ceļu, kurā gan palikšana neiznāca, jo ceļinieki lika izstāties no Atbalsta fonda, ko Čepānis nevēlējās - to viņš izdarīja tikai tā gada rudenī. Drīz pēc tam presē parādījās ziņa, ka A.Čepānis esot iekļāvies Muļķu partijā. Sarunas ar partijas darboni Jāni Vilnīti gan esot bijušas, bet tās

nebeidzās ar pieņemamu vienošanos.

Tad nāca Inta Cālīša piedāvājums startēt vēlēšanās Demokrātiskās centra partijas sarakstā, kurš tika pieņemts, un jāsaka, ka arī A. Čepāņa popularitāte palīdzēja partijai iekļūt Piektajā Saeimā.

Labākā īpašība - dzīvesbiedre

Dzintars Ābiķis, raksturojot A. Čepāni, teica: "Viņu vislabāk var raksturot tas, ka viņam ir ļoti skaista, gudra un laba sieva." Ar dzīvesbiedri Ilmu Ā Čepānis iepazinās Augstākās Padomes laikā, rītos satiekoties Palmu ielas tramvaja pieturā un kopā dodoties uz darbu parlamentā. Punktu esot pielikusi A. Čepāņa dzimšanas diena 1990.gada augustā, kas sakritusi ar deputātu svinībām restorānā Rīga. Tās beigušās vēlu, Ilma - toreiz vēl Briņķe -, zinot, ka abu deputātu mājas šķir tikai pārssimt metru, pieteikusies Čepānim ceļabiedros, lai būtu drošāk. Viņi apprecējās 1991.gada jūlijā.

Ceļinieki vēl tagad gaužas, ka Ilma Čepāne, kas Piektās Saeimas vēlēšanās bija vērojama arī LC pirmsvēlēšanu bukletos, sarakstā un partijā diemžēl nepalika, jo piekāpās vīram, aizejot viņam līdzi. Šajā ģimenē par politiku tiek reti runāts, Ilma Čepāne ir respektējusi vīra politisko darbību, izvairoties darīt ko tādu, kas varētu nonākt ar to pretrunā.

Sarunā ar Dienu viņa par savu dzīvesbiedru atklāja mazāk zināmas lietas - viņš mīl un saprot mūziku, arī viņam pašam esot laba balss un muzikālā dzirde, kas likta lietā gan Dziesmu svētkos, gan ģimenes svinībās. Čepāņa kungs ir pieticīgs un neizvēlīgs - viņš baudīs jebkuru maltīti un parasti uz vaicāto, ko viņš vēlas, atbild: kas būs, tas būs labs. Reizēm viņš var arī apvainoties, nekad nekliedzot, un dažkārt tikai pēc mēnešiem atklājot apvainošanās iemeslu.

Taču galvenais, ka viņš sievas dēļ ir gatavs pārkāpt mednieku nosacījumu. Sieviešu ņemšana līdzi medībās skaitās slikts tonis, viņš dzīvesbiedri aicina līdzi, kā attaisnojumu minot to, ka viņas tēvs ir bijis mežkungs. Patiesībā ir divi Alfrēdi Čepāņi. Viens - politikā otrs - mājās.

No laikraksta " Diena " 1996. g. 5. oktobris

Ināra Egle

Latviešu valoda starptautiskajā datortīklā WWW