Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības
P A R A U G S T A T Ū T I

1. Kooperatīvās sabiedrības nosaukums un atrašanās vieta

1.1. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība _________________________

(tālāk tekstā - "Kooperatīvā sabiedrība") ir fizisko personu apvienība, kuras mērķis ir apgādāt savus biedrus ar dzīvokļiem un nodrošināt dzīvojamā nama (namu) apsaimniekošanu.

1.2. Kooperatīvās sabiedrības___________________________ atrašanās vieta

2. Kooperatīvās sabiedrības darbības mērķi un uzdevumi

2.1. Kooperatīvās sabiedrības mērķi ir:

celt mājas, lai apgādātu savus biedrus ar dzīvokļiem;

nodrošināt māju kopīgu apsaimniekošanu.

2.2. Kooperatīvās sabiedrības uzdevumi ir: nodrošināt savu biedru normālus dzīvokļa apstākļus; audzināt biedrus apvienotai pašdarbībai, pašpalīdzībai un pašpārvaldei.

3. Kooperatīvās sabiedrības tiesiskais statuss, tiesības, pienākumi un atbildība

3.1. Kooperatīvās sabiedrības darbības kārtību nosaka Latvijas Republikas likums "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām", Latvijas civillikums, Latvijas dzīvokļu kodekss, likums "Par bezpeļņas sabiedrībām", citi Latvijas Republikas normatīvie akti, kā arī pašas Kooperatīvās sabiedrības statūti.

3.2. Kooperatīvā sabiedrība ir bezpeļņas sabiedrība, un tai ir juridiskās personas tiesības, zīmogs ar Kooperatīvās sabiedrības pilnu nosaukumu valsts valodā, kā arī konti bankās. Juridiskās personas tiesības Kooperatīvā sabiedrība iegūst ar tās reģistrācijas brīdi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

3.3. Kooperatīvā sabiedrība ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo īpašumu. Valsts nav atbildīga par Kooperatīvās sabiedrības saistībām, un Kooperatīvā sabiedrība nav atbildīga par valsts un savu biedru saistībām.

3.4. Kooperatīvajai sabiedrībai ir tiesības:

3.4.1. celt dzīvojamās mājas, nomāt zemi, mājas, celtniecības un transporta objektus;

3.4.2. slēgt līgumus par darbiem, kas atbilst tās darbības mērķiem; kontrolēt līgumu izpildes kvalitāti;

3.4.3. pieņemt darbā darbiniekus, kā arī pieaicināt un algot lietpratējus un citus speciālistus;

3.4.4. organizēt savu biedru un to ģimenes locekļu kultūras un sadzīves apkalpošanu;

3.4.5. veidot uzņēmumus un piedalīties uzņēmējsabiedrībās;

3.4.6. brīvprātīgi apvienoties apvienībās;

3.4.7. savā vārdā iegūt mantiskās un nemantiskās tiesības un uzņemties pienākumus;

3.4.8. būt par prasītāju un atbildētāju tiesā un šķīrējtiesā.

3.5. Kooperatīvās sabiedrības pienākumi ir:

3.5.1. kārtot dzīvojamās mājas celtniecībai paredzētās zemes piešķiršanas un tās lietošanas tiesību noformēšanu;

3.5.2. nodrošināt dzīvojamo namu pienācīgu uzturēšanu, tehniskās ekspluatācijas, dzīvojamo un koplietošanas telpu lietošanas un piemājas teritorijas uzturēšanas kārtību, kā arī citu noteikumu, tai skaitā, pašvaldības pieņemto noteikumu ievērošanu;

3.5.3. izdarīt katru gadu no dzīvokļu īpašnieku iemaksām atskaitījumus dzīvojamā nama (namu) kapitālajam remontam;

3.5.4. nodrošināt savlaicīgu ēkas, inženiertīklu un iekārtu remontu un tehniskās apkopes veikšanu;

3.5.5. nodrošināt nama dzīvokļus ar ūdens, gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas apgādi, lifta un citiem pakalpojumiem;

3.5.6. iekasēt maksu par komunālajiem pakalpojumiem un norēķināties ar uzņēmumiem, kas sniedz šos pakalpojumus;

3.5.7. nodrošināt īpašuma nodokļa, zemes nodokļa un citu likumos paredzēto nodokļu un nodevu samaksu.

4. Kooperatīvās sabiedrības dibinātāji un biedri, viņu tiesības un pienākumi, iestāšanās un izstāšanās noteikumi

4.1. Kooperatīvās sabiedrības dibinātāji ir fiziskās personas, kuras saskaņā ar likumiem un šiem paraugstatūtiem var būt par Kooperatīvās sabiedrības biedru, ir parakstījušas Kooperatīvās sabiedrības statūtus un noteiktajā kārtībā un apmērā ieguldījušas savus līdzekļus šajā sabiedrībā. Lai nodibinātu Kooperatīvo sabiedrību, jābūt ne mazāk par 5 dibinātājiem. Ar Kooperatīvās sabiedrības reģistrācijas brīdi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā tās dibinātāji kļūst par Kooperatīvās sabiedrības biedriem.

4.2. Par Kooperatīvās sabiedrības biedru var kļūt fiziskā persona - dzīvokļa īpašnieks, bet, ja fiziskā persona iestājas Kooperatīvajā sabiedrībā ar nolūku iegūt īpašumā dzīvokli namā, kuru cels, ceļ vai ir uzcēlusi Kooperatīvā sabiedrība, - vietējās pašvaldības atļauju saņēmis Latvijas Republikas pilsonis, kā arī tās iedzīvotājs, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja un kurš Latvijā ir nodzīvojis pēdējos 16 gadus.

Ja dzīvokļa īpašnieks ir rīcībnespējīga persona, viņa intereses Kooperatīvajā sabiedrībā pārstāv aizbildnis.

Dzīvokļa īpašnieks, iestājoties Kooperatīvajā sabiedrībā, iesniedz pieteikumu un iemaksā statūtos noteikto iestāšanās naudu un biedra naudu, bet fiziskā persona, kas vēlas sabiedrībā saņemt dzīvokli, iesniedz pieteikumu un iemaksā iestāšanās naudu, biedra naudu un paju, kuras apmērs atbilst pieprasītā dzīvokļa izmaksai.

4.3. Biedrus uzņem statūtos noteiktajā kārtībā Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

Biedru tiesības un pienākumi sākas ar brīdi, kad kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņēmusi lēmumu par viņu uzņemšanu Kooperatīvajā sabiedrībā ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot.

4.4. Kooperatīvās sabiedrības dibinātāju ieguldījumu izdarīšanas kārtību nosaka tās dibināšanas sapulce. Ja mēneša laikā pēc lēmuma par personas uzņemšanu par biedru nav nokārtoti attiecīgie maksājumi, lēmums par uzņemšanu atzīstams par spēkā neesošu.

4.5. Kooperatīvās sabiedrības biedru tiesības ir:

4.5.1. piedalīties Kooperatīvās sabiedrības darbībā un tās lietu pārvaldīšanā, ievēlēt sabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas un tikt tajās ievēlētiem;

4.5.2. izmantot Kooperatīvās sabiedrības mantu ar valdes ziņu;

4.5.3. saņemt Kooperatīvās sabiedrības pakalpojumus;

4.5.4. saņemt no Kooperatīvās sabiedrības amatpersonām informāciju jebkurā jautājumā, kas skar tās darbību;

4.5.5. likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā ievietot dzīvoklī ģimenes locekļus, izīrēt to dzīvošanai, mainīt dzīvokli vai atsavināt to;

4.5.6. likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un pēc saskaņošanas ar Kooperatīvās sabiedrības valdi veikt dzīvokļa pārplānošanu un pārbūvi, ja tas netraucē citus Kooperatīvās sabiedrības biedrus un nepasliktina viņu dzīvokļa apstākļus;

4.5.7. iesniegt priekšlikumus un sūdzības valdei, revīzijas komisijai (revidentam) vai kopsapulcei;

4.5.8. stāties darba līguma attiecībās ar Kooperatīvo sabiedrību, ievērojot darba likumdošanas normas, ja biedram ir Kooperatīvās sabiedrības prasībām atbilstoša nepieciešamā specialitāte un kvalifikācija.

4.6. Kooperatīvās sabiedrības biedru pienākumi ir:

4.6.1. ievērot Kooperatīvās sabiedrības statūtus un izpildīt biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces), ievēlēto pārvaldes un kontroles institūciju lēmumus;

4.6.2. izpildīt savas saistības, kas attiecas uz darba ieguldījumu vai mantisko līdzdalību Kooperatīvās sabiedrības darbībā;

4.6.3. savlaicīgi nomaksāt biedra naudu, ekspluatācijas un tehniskās apkopes izdevumu maksājumus, kā arī maksu par komunālajiem pakalpojumiem, ar saviem līdzekļiem un darbu piedalīties visa dzīvojamā nama un koplietošanas teritorijas pienācīgā uzturēšanā;

4.6.4. ja nepieciešams, nodrošināt valdes locekļu, mājas komunikāciju apkalpojošā personāla, kā arī likumos noteiktajos gadījumos policijas darbinieku brīvu iekļūšanu dzīvoklī;

4.6.5. ievērot dzīvojamo namu uzturēšanas, tehniskās ekspluatācijas, dzīvojamo un koplietošanas telpu lietošanas, piemājas teritorijas uzturēšanas noteikumus, kā arī citus, tai skaitā pašvaldības pieņemtos noteikumus.

4.7. Kooperatīvās sabiedrības biedri ir atbildīgi par Kooperatīvās sabiedrības saistībām tikai ar to īpašumu, ko viņi ieguldījuši Kooperatīvās sabiedrības kapitālā.

Kooperatīvās sabiedrības biedrs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies Kooperatīvajai sabiedrībai, citiem tās biedriem un trešajām personām, ja viņš ar nolūku vai neuzmanības dēļ Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas dokumentos vai citos dokumentos, kas iesniegti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, citām valsts institūcijām vai Kooperatīvās sabiedrības biedriem, ir norādījis neprecīzas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas vai citādā veidā rīkojies pretēji likuma prasībām un šo statūtu noteikumiem.

4.8. Pajas vai dzīvokļa atsavināšana vai mantošana notiek Latvijas Republikā spēkā esošajos likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

4.9. Biedru izstāšanās un izslēgšana.

4.9.1. Kooperatīvās sabiedrības biedrs var izstāties no Kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot rakstisku iesniegumu. Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par Kooperatīvās sabiedrības likvidāciju;

4.9.2. Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce var izslēgt biedru no sabiedrības, ja:

viņš nepilda Kooperatīvās sabiedrības statūtu un kopsapulces lēmumu prasības;

biedra rīcība izraisa valsts, pašvaldības vai trešās personas prasības pret Kooperatīvo sabiedrību par zaudējumu atlīdzību, ko biedrs atsakās segt;

nekārto Kooperatīvās sabiedrības noteiktos maksājumus vai nepiedalās ar sabiedrības noteikto darba ieguldījumu.

Biedru var izslēgt no Kooperatīvās sabiedrības ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu, aizklāti balsojot, kā arī vienlaikus risinot jautājumu tiesā par dzīvokļa atsavināšanu likumā noteiktajā kārtībā.

Valdei ar īpašu pavēsti jāpaziņo biedram par kopsapulces vietu un laiku, kurā tiks izskatīts jautājums par viņa izslēgšanu. Pirms balsošanas kopsapulcei jāuzklausa izslēdzamā biedra paskaidrojumi, ja viņš tādus vēlas sniegt. Neierašanās uz sapulci nav iemesls, lai jautājuma izskatīšanu atliktu.

Izslēgtajai personai šo statūtu 4.9.4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā jāizmaksā tās paja. No izmaksājamās summas Kooperatīvā sabiedrība var ieturēt savus prasījumus.

Valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentu) nevar izslēgt, pirms viņi nav atbrīvoti no amata;

4.9.3. Par biedra izstāšanās vai izslēgšanas dienu uzskatāma diena, kad ir pieņemts lēmums par viņa izslēgšanu;

4.9.4. Kooperatīvās sabiedrības, kura ceļ vai cels dzīvojamo māju, bijušajam biedram viņa izstāšanās vai izslēgšanas gadījumā atbilstoši biedru reģistrācijas grāmatā uzrādītajai vērtībai izmaksājama paja 3 mēnešu laikā pēc dienas, kad to iemaksājis jaunais Kooperatīvās sabiedrības biedrs, ieturot no šīs pajas summas radušos zaudējumus. Pārējās iemaksātās naudas summas netiek atmaksātas;

4.9.5. Ja izslēgšanas iemesli tiek novērsti, izslēgtais biedrs var lūgt kopsapulci viņu no jauna uzņemt Kooperatīvajā sabiedrībā. Šajā gadījumā vienīgi kopsapulce izskata iesniegumu un pieņem lēmumu.

4.10. Kooperatīvā sabiedrība kārto savu biedru reģistru, kurā norāda katra biedra vārdu, uzvārdu un datumu, kad viņš uzņemts Kooperatīvajā sabiedrībā, kā arī dzīvesvietu; Kooperatīvā sabiedrība, kura ceļ vai cels dzīvojamo māju, papildus norāda biedra pajas vērtību un visas pārmaiņas, kas notikušas ar pajām.

Biedru reģistrā ieraksta arī datumu, kad biedrs izstājies, miris vai ticis izslēgts un kad beigusies viņa atbildība, kā arī datumu, kad notikusi galīgā norēķināšanās ar bijušo biedru.

5. Kooperatīvās sabiedrības līdzekļi

5.1. Kooperatīvās sabiedrības mantu veido pamatlīdzekļi, apgrozāmie līdzekļi un fondi.

5.2. Kooperatīvās sabiedrības līdzekļus veido:

pamatkapitāls;

fonds dzīvojamā nama (namu) uzturēšanai un ekspluatācijai;

fonds dzīvojamā nama kapitālajam remontam;

rezerves fonds.

Šo fondu lielumu un iemaksu termiņus nosaka Kooperatīvās sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

Var veidot arī citus fondus.

5.3. Kooperatīvās sabiedrības pamatkapitāls ir materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami sabiedrības darbības uzsākšanai un tās tālākai izvēršanai. To veido visu to biedru, kuri vēlas iegūt īpašumā dzīvokli jaunceļamajā mājā vai mājā, kuru cels Kooperatīvā sabiedrība, paju iemaksas un materiālie ieguldījumi, kā arī privatizēto dzīvokļu īpašnieku iestāšanās naudas.

5.4. Kooperatīvās sabiedrības _____________________________ pamatkapitāls

uz 199__. gada _______________ ir ____________________ , kas ir visu biedru paju kopsumma, kuras nepieciešamas dzīvokļu celtniecībai. (Privatizēto dzīvokļu īpašnieku Kooperatīvās sabiedrības pamatkapitālu veido privatizēto dzīvokļu īpašnieku iestāšanās naudas kopsumma.)

Kooperatīvās sabiedrības biedra paja vai iestāšanās nauda tiek iemaksāta

līdz ___________________________.

Katram biedram ir tikai viena paja.

Kooperatīvās sabiedrības paju skaits ir vienāds ar dzīvokļu skaitu jaunceļamajā mājā.

6. Kooperatīvās sabiedrības pārvalde un tās darbības kontrole

6.1. Kooperatīvās sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce.

Ja Kooperatīvajā sabiedrībā ir 60 biedru un vairāk, ar Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces lēmumu var sasaukt pilnvaroto sapulci. Pilnvarotos ievēl biedru kopsapulcē uz trim gadiem pēc kopsapulcē noteiktās normas.

Ir kārtējās un ārkārtas Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces).

Biedru kārtējo kopsapulci (pilnvaroto sapulci) sasauc valde ne retāk kā divas reizes gadā.

Steidzamu jautājumu izlemšanai Kooperatīvās sabiedrības valde pēc vajadzības var sasaukt biedru ārkārtas kopsapulci (pilnvaroto sapulci).

Biedru ārkārtas kopsapulce valdei jāsasauc arī tad, ja to pieprasa vismaz desmitā daļa biedru vai revīzijas komisija (revidents).

Ja valde mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas nesasauc kopsapulci (pilnvaroto sapulci), to sasauc revīzijas komisija (revidents).

6.2. Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kas izziņota 10 dienas iepriekš, ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse biedru (pilnvaroto).

Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa vismaz desmitā daļa klātesošo biedru. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot amatā un atceļot no amata valdes priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentu), kā arī pieņemot lēmumu par biedra izslēgšanu.

Divu trešdaļu balsu vairākums ir vajadzīgs, lai apstiprinātu Kooperatīvās sabiedrības statūtus, izdarītu tajos grozījumus, iestātos Kooperatīvo sabiedrību savienībā un izstātos no tās, pieņemtu lēmumu par Kooperatīvās sabiedrības darbības izbeigšanu, par paju un speciālo fondu apmēru.

6.3. Vienīgi Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce):

lemj par aizvadītā darbības gada pārskatu pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) ziņojuma;

lemj par valdes sagatavoto Kooperatīvās sabiedrības budžeta un darba plānu jaunajam darbības gadam;

lemj par algoto darbinieku skaitu un darba samaksu;

pieņem un groza Kooperatīvās sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus un noteikumus par Kooperatīvās sabiedrības un tās biedru savstarpējām saistībām un atbildību;

nosaka Kooperatīvās sabiedrības pajas, iestāšanās naudas un biedra naudas lielumu;

izskata sūdzības par valdes lēmumiem;

ievēlē vai atceļ Kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāju un vietnieku, valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentu);

lemj par biedra izslēgšanu un ierosina dzīvokļa atsavināšanu;

izlemj jautājumus, kas saistīti ar Kooperatīvās sabiedrības

reorganizāciju vai tās likvidāciju, kā arī Kooperatīvās sabiedrības

iestāšanos Kooperatīvo sabiedrību savienībās un izstāšanos no tām;

lemj par pagrabu un citu neapdzīvojamo telpu izmantošanu.

Kopsapulce (pilnvaroto sapulce) izlemj tikai tos jautājumus, kas ietverti biedriem izziņotajā darba kārtībā.

6.4. Kooperatīvās sabiedrības biedrs savas balsstiesības nevar nodot citam, izņemot kopsapulcē ievēlētajām pilnvarotajām personām.

Kooperatīvās sabiedrības biedri, kuri līdz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) dienai nav nokārtojuši noteiktos pienākumus, nevar piedalīties kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) ar balsstiesībām, un viņus nevar ievēlēt sabiedrības pārvaldes institūcijās vai amatos.

6.5. Kopsapulci (pilnvaroto sapulci) vada no biedriem ievēlēts sapulces vadītājs. Par sapulces vadītāju nevar būt valdes un revīzijas komisijas locekļi (revidents).

Katrā biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) tiek rakstīts protokols, ko paraksta sapulces vadītājs un sekretārs.

6.6. Kooperatīvās sabiedrības valde ir izpildu un rīcības institūcija, kas atbildīga biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei).

Valdi ievēlē Kooperatīvās sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce), aizklāti balsojot, uz trim gadiem. Valdes locekļu skaitu nosaka kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

Valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu atalgojumu nosaka biedru kopsapulce.

6.7. Kooperatīvās sabiedrības valde:

6.7.1. nodrošina biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu izpildi;

6.7.2. pārstāv Kooperatīvo sabiedrību valsts institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām;

6.7.3. lemj par līgumu noslēgšanu un laušanu;

6.7.4. pārzina Kooperatīvās sabiedrības algoto darbinieku štatus;

6.7.5. kontrolē, kā Kooperatīvās sabiedrības biedri lieto dzīvokli un tajā esošās inženierkomunikācijas un iekārtas;

6.7.6. uzņem biedrus, ja tas konkrētajos statūtos paredzēts valdes pienākumos;

6.7.7. likumā noteiktajā kārtībā griežas tiesā par dzīvokļa atsavināšanu biedram, kurš izslēgts no Kooperatīvās sabiedrības, un viņa izlikšanu no dzīvokļa;

6.7.8. veic citu darbību, kas atbilst sabiedrības mērķiem.

6.8. Valdes kārtējās sēdes notiek vienu reizi mēnesī, bet ārkārtas sēdes - pēc vajadzības.

Valde ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk par pusi no valdes locekļiem, tā pieņem lēmumus ar klātesošo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

Valdes sēdes gaita tiek protokolēta.

6.9. Valdes priekšsēdētājs, kuru ievēlē Kooperatīvās sabiedrības kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē), aizklāti balsojot, uz trim gadiem, vada un organizē valdes darbu, bez speciālām pilnvarām pārstāv Kooperatīvo sabiedrību valsts institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām un paraksta ar Kooperatīvās sabiedrības darbību saistītos dokumentus. Naudas dokumentus paraksta valdes priekšsēdētājs vai tā vietnieks un grāmatvedis, bet, ja tāda nav, tad valdes loceklis, kurš atbildīgs par finansu jautājumiem.

6.10. Revīzijas komisija (revidents) ir Kooperatīvās sabiedrības kontroles institūcija, kas pārbauda tās darbību.

Revīzijas komisiju (revidentu) ievēlē Kooperatīvās sabiedrības kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē), aizklāti balsojot, uz trim gadiem. Revīzijas komisijas locekļu skaitu nosaka kopsapulce (pilnvaroto sapulce). Revīzijas komisijas locekļi (revidents) nevar būt valdes locekļi vai viņu radinieki.

6.11. Revīzijas komisija (revidents) pārbauda Kooperatīvās sabiedrības darbības pārskatu un savus atzinumus paziņo biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei), kā arī izdara Kooperatīvās sabiedrības mantas un darbības revīziju ne retāk kā vienu reizi gadā.

Revīzijas komisijas locekļu (revidenta) atalgojumu kārtējam finansu gadam nosaka Kooperatīvās sabiedrības kārtējā kopsapulce.

Pārvaldes un kontroles institūciju locekļu atbildību nosaka likuma "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām" 33. un 34. pants.

7. Strīdu izšķiršana Kooperatīvajā sabiedrībā

7.1. Strīdus starp Kooperatīvo sabiedrību un tās biedriem izšķir valde, bet, ja nav panākta vienošanās, tad strīdīgos jautājumus pēc vienas puses pieprasījuma izskata Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce). Mantiskos strīdus starp sabiedrību un sabiedrības biedriem, kā arī starp atsevišķiem sabiedrības biedriem izskata tiesa.

7.2. Darba strīdus Kooperatīvajā sabiedrībā izskata valde, bet, ja tā nepanāk vienošanos, - Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce. Turpmākā prasības izskatīšanas kārtība tiek noteikta saskaņā ar Latvijas Republikas darba likumdošans aktiem.

Uzskaite un gada pārskats

8.1. Kooperatīvā sabiedrība kārto lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu un bilanci saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

8.2. Kooperatīvās sabiedrības darbības pārskata periods ir kalendārais gads.

8.3. Kooperatīvās sabiedrības gada pārskatā ietilpst bilance, ziņojums par Kooperatīvās sabiedrības biedru skaitu, apgrozījumu un savlaicīgi neizdarītiem maksājumiem un valdes ziņojums par tās darbību pārskata periodā.

8.4. Ne vēlāk kā divus mēnešus pēc finansu gada beigām Kooperatīvās sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem attiecīgu lēmumu par aizvadītā darbības gada pārskatu pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) ziņojuma.

9. Darba tiesisko attiecību regulējums Kooperatīvajā sabiedrībā un darbinieku atalgojums

9.1. Saskaņā ar Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces lēmumu atsevišķas tās institūcijās ievēlētās personas var būt algotas.

9.2. Kooperatīvās sabiedrības valde pārzina sabiedrības algoto darbinieku štatus, nosaka to darba pienākumus un lemj tāmes ietvaros par viņu prēmēšanu.

9.3. Darba tiesiskās attiecības Kooperatīvajā sabiedrībā tiek regulētas, pamatojoties uz Latvijas Republikā spēkā esošajiem darba likumdošanas aktiem.

10. Kooperatīvās sabiedrības reorganizācija un likvidācija

10.1. Kooperatīvās sabiedrības reorganizācija notiek saskaņā ar likuma "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām" 30. pantu.

10.2. Kooperatīvo sabiedrību likvidē likuma "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām" 31. pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Latvijas Republikas Ministru Padome n o l e m j :

Atzīt par spēku zaudējušiem republikas Valdības lēmumus un rīkojumus saskaņā ar pievienoto sarakstu.

Latvijas Republikas
Ministru Padomes priekšsēdētājs I.Godmanis
Latvijas Republikas
tieslietu ministrs V.Skudra

Latviešu valoda starptautiskajā datortīklā WWW