 | Latviešu valoda starptautiskajā datortīklā WWW |
|
1974. gadā Rīgā atklāja Jāna Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa
memoriālo muzeju. Muzeja darbinieki pirmoreiz dzirdēja vēlāk
bieži atkārtoto, īpašas intonācijas pavadīto teicienu: "Es esmu
Grestes skolnieks." Sirmi cilvēki, no kuriem dažs tikai ar
grūtībām kopā ar savu gadu nastu uzkāpis sestajā stāvā. . . un
saka tieši tā: "Es esmu Grestes skolnieks", "Es esmu Grestes
skolniece." Vēlāk atklājās, ka daudzi no šiem sirmajiem skolēniem, kuri pirms gadiem septiņdesmit, sešdesmit vai piecdesmit mācījušies pie Jāņa Grestes Valmierā, Rīgā, Jēkabpilī vai Jelgavā, tagad pazīst cits citu un saka: "Mēs, grestieši." Aizrautība, pārgalvīga drosme, uzdrīkstēšanās apšaubīt un noliegt, iedrīkstēšanās iznākt pasaules priekšā ar savu pārliecību un to realizēt, iedrīkstēšanās izstrādāt galvu reibinošus "trakumus" - tāds ir Jānis Greste. Vai tā nav ari jaunības būtība? Un tā līdz galam - vienmēr viņš pats, bez kompromisiem. Skolotāja gaitas Jānis Greste uzsāka Valmierā, bet no 1907. gada līdz 1910. gadam strādāja Tirdzniecības skolā Rīgā. Šajā laikā viņš lika pamatus vēlākajam Skolu muzejam un Mācību līdzekļu nodaļai, nodibināja Muzejnieku (muzeju darbinieku) biedrību un bija tās pirmais priekšnieks. No 1922. gada līdz 1934. gadam Jānis Greste strādāja par skolotāju Jelgavas 2. ģimnāzijā. Viņš izveidoja ar mācību līdzekļiem tik bagātus ķīmijas un dabaszinātņu kabinetus un laboratorijas, ka tie kļuva par skolu muzejiem. Greste organizēja un vadīja dabaszinātņu skolotāju vasaras kursus; pie Latvijas Skolotāju savienības nodibināja Pedagoģijas muzeju. Mūža otrā pusē Jānis Greste pievērsās Latvijas zemes bagātībām: bija viens no pirmajiem Zemes bagātību pētīšanas komitejas organizatoriem un darbiniekiem; noorganizēja un vadīja Latvijas Derīgo izrakteņu muzeju, uz kura bāzes radīts tagadējais Dabas muzejs. Jānis Greste sarakstījis grāmatu "Derīgie izrakteņi", publicējis presē ap simts rakstu par pedagoģijas problēmām, par derīgajiem izrakteņiem, atmiņas par Rūdolfu Blaumani. Priekšlasījumu skaits pārsniedz tūkstoti. Pedagoģisko zinātņu veidošanā Jānis Greste ir viens no celmlaužiem, muzeoloģijā - pats pirmais teorētiskās doma atzinējs un risinātājs. No "Latvijas vēsture, kultūra, daba. Rīga, Lated"
|
| Latviešu valoda starptautiskajā datortīklā WWW |