RĪGAS DOMS

Rīgas Doms ar krusteju veido veselu arhitektūras pieminekļu kompleksu. Tajā ir apvienoti visdažādākie mākslas stili - romāņu stils, gotika, renesanse, baroks un modernisms.

Pamati Doma baznīcai un klosterim ir likti 1211. gadā. Sākotnējo celtniecības periodu raksturo romāņu stila smagās, lakoniskās formas. No tām šodien saglabājušies tikai atsevišķi elementi.

1776. gadā baroka stilā uzcēla Doma torni. Līdz mūsu dienām saglabājies 1601. gadā renesanses stilā darinātais ērģeļu prospekts, ko 17.-18. gadsimtā papildināja ar baroka un rokoko elementiem. Ar kokgriezumiem bagāta ir renesanses stilā veidotā kancele, kā ari Melngalvju biedrības ložu barjera un šās biedrības ģerbonis. Sienās un grīdā iemūrētās kapu plāksnes saglabājušās no 14. - 18. gadsimta, kad baznīcā apbedīja Rīgas augstmaņus. Pie sienām izvietotās epitāfijas - mirušo piemiņas zīmes, darinātas no akmens un koka renesanses un baroka stilā 17.-18. gadsimtā. Savdabīgs Doma arhitektūras papildinājums ir krāsainās logu vitrāžas.

Tālu aizskanējusi Rīgas Doma ērģeļu slava. Šīs ērģeles, kas savā laikā bija vienas no lielākajām pasaulē, l9. gs. beigās izbūvēja Vācijā. Tās sastāv no 6768 koka un metāla stabulēm. 1962. gadā ērģeles rekonstruēja. Instruments,, kas arī mūsdienās ir viens no ievērojamākajiem pasaulē, iepriecina mūzikas draugus. Te koncertē latviešu un ārzemju ērģelnieki, vokālisti un kori.

Rīgas Doms bagātina republikas garīgo dzīvi kā baznīca, muzejs un koncertzāle.

No " Latvijas vēsture, kultūra, daba. Rīga, Lated "

Latviešu valoda starptautiskajā datortīklā WWW