Es skatos  (mākonis), kas aizslīd  (vakars) debesīs, – nekad  (mākonis) kompozīcijas un krāsas nav tik dažādas kā  (saulriets) stundā. Te tie rēgojas kā  (milzis) ar divām galvās uz vareni uzpūsta  (ķermenis), te atkal aizpeld kā milzīgi  (īriss) ziedi, kas auga manā dzimtenē doktorāta   (dārzs). Es skatos  (putns) un  (kalns) līdzīgos  (mākonis) un jūtu, ka dzīves  (tēls) viņiem līdzīgi.

Pārbaudot rādīt pareizas atbildes