Es paceļu (acs) un redzu augstu pār sevi baltu strautu. Tas gāžas pāri (klints), sadalās, kļūst par lietu, par miglu, kas brīdi saulē vizuļo, un – viņa vairs nav. Saule un sakarsušās (klints) viņu ir uzsviedušas atpakaļ gaisā.

(klints) stūri un akmeņu ragi dreb zem putojošā ūdens svara.