SĒRMŪKSLIS

(Sorbus aucuparis).

I. Pestītāja krusts no sērmūkšļa.
II. Sērmūkslis kā sargs no ļaunuma.
III. Sakars ar miežiem.
IV. Sērmūkslis laika zīlēšanā.
V. Sērmūkslis precību zīlēšanā.
VI. Sakars ar zemkopību.
VII. Sakars ar lopkopību.
VIII. Sakars ar zivīm.
IX. Sērmūkslis dziedēšanā.

I. Pestītāja krusts no sērmūkšļa.

26758. Pestītāja krusts esot taisīts no sērmūkšļa, kādēļ
arī sērmūksli dažreiz sauc par Pīlātus koku (sal.
pīlādži). [Sal. apse, alksnis.] /P. Š., Rauna./

26759. Ķērmūkšu sauc par velna koku.
/M. Navenickis, Zasa./

II. Sērmūkslis kā sargs no ļaunuma. Sērmūkslis,
cermūkslis, pīlādzis, pīleņģis, pucene.

26760. Senie latvieši piešķīra šim kokam sevišķu spēku,
kas aizdzen raganas un citus ļaunus garus. Pīliņģa
nūja pie tam bijusi jātur ar tievgali rokā. Ja šis
koks audzis mājas tuvumā, tad arī jau bijis pa
daļai aizsargs pret dažiem ļaunumiem.
/E. Birzmanis, Latv. ārstn. stādi, 1887./

26761. Pīliņģis (pīleģis) ir svētīgs koks. Jāņu vakarā
vēl šo baltu dienu pīliņģu zarus iesprauž miežos
un rudzos, lai raganas nenoskaustu; tāpat staļļos
un kūtīs aiz griestiem un pažobelēs priekš staļļa
durvīm. Istabā piesien pie gultas kājas (gultas
stakles) galvgalī pīliņģa zaru, kurš stāv līdz
citiem Jāņiem, lai nelabais nesistos klāt; viņi
izrauga zarotu, ka atslēgas un dvieli var pakārt.
Koks jāuzmeklē tāds, kam nenokodīta galotne, bet
daudz tādu neatronoties, jo laumas galus nokodējot
[sal. Jāņa diena]. Labībai, kad saber apcirknī,
uzliek virsū pīliņģa krustiņu. Veci ļaudis labprāt
turējuši pīliņģa nūjas. Kad zobi sāp, izgriež aiz
augoša pīliņģa mizas kādu skaidiņu, ko sāpošo zobu
pabakstīt, un atliek bakstāmo tai pašā vietā
atpakaļ, tad sāpes nostāsies un piemetīsies tam,
kas pirmais šā pīliņģa ogas raus un ēdīs.
/K. Pētersons, Raņķi./

26762. Ļaunu garu aizdzīšanai visvairāk lieto pīlādžu
zarus. Lai pīlādzis vēl jo vairāk izpildītu savu
uzdevumu, tad tas no meža jāvelk mājā pie galotnes,
tā vilktam pīlādzim neienāk līdzi ne raganas, ne
arī zagļi. Pīlādža zari ir derīgi pret visādu
ļaunumu. Kad tie, aiz sijas stāvēdami, ir jau
nokaltuši, tad nobrauka viņu lapas uz rezgaļa pusi,
turot zaru pie galotnes. Tad zaru salauž deviņos
gabalos, izkaisa pa istabu un pēc laika sabāž
gultas maisos. Kas guļ uz šāda maisa, ir pasargāts
no visām ļaunām likstām.
/Atpūta, 1932, 17. VI, 22. B. Riekstiņš./

26763. Man uzauga pucenīte
Zirgu staļļa galiņā;
Ik rītiņus skauģa māte
Garām gāja šņaukādama. /LD 29835./

26764. Ja pīrāga [pīlādža, sērmūkšļa] nūju pakar pie
gultas, tad naktīs nenāk velni mājā.
/K. Deķis, Blīdiene./

26765. Ar buceņa vici padzen velnu un lietuvēnu, arī
burvjiem nav nekāda spēka par buceni.
/J. K. Dambergs, Ēdole./

26766. Ar sērmūkšļa koku vairākkārt sit gaisu, vai kādu
citu priekšmetu, ļaunus garus izdzenot.
/P. Š., Alūksne un Stāmere./

26767. Ja sērmūkslis aug pie mājas, tad mājā neiesper
zibens. /E. Rotmane, Jaunauce./

26768. Labības tīrumus izpušķo ar sērmūkšļu zariem, lai
augtu laba labība. /A. Bīlenšteina rokraksts,
Tukums, Kuldīga un Kazdanga./

26769. Skudru pūznī augošu sērmūksli labprāt visu nocērt
un ieliek klētī un gaida no tā visādu labklājību.
/A. Bīlenšteina rokraksts./

26770. Pīlādzis jāgriež kaimiņa daļā un jānes mājās ar
galotni uz priekšu. Tad nodrāž iesmu, izcep gaļu,
bet iesmu paglabā. Kad pavasarī iet sēt, iesmu ņem
līdz - tad bagāta raža. /E. Aizpurve, Lubāna./

26771. Ja pīlādzis pilns ar ogām, tad drīz karos.
/T. Rigerte, Brunava./

III. Sakars ar miežiem.

26772. Kad sērmūkļi zied, tad mieži jāsēj.
/K. Jansons, Plāņi. J. Rubenis, Ērgļi./

26773. Kad pīlādži agri plaukst, tad agri mieži jāsēj.
/E. Vīksne, Vecpiebalga./

26774. Kad pīlādži zied, tad īstais miežu sējas laiks.
/Latvis, 1929, VII, 26./

26775. Mieži jāsēj, kad sāk ziedēt ķērmūkšas.
/M. Navenickis, Zasa./

26776. Kad pīlādži zied, tad vajaga miežus sēt.
/E. Baltiņš, Raiskums./

26777. Ja pīleņģi kupli zied, tad labs miežu gads.
/M. Biša, Vijciems./

26778. Sērmaukšu ziedamā laikā jāsēj mieži un jāstāda
kāposti, jo tad labi izdodas. /M. Rumpe, Tirza./

26779. Kad sērmūkšļi zied, tad īstais miežu sējas laiks.
/P. Atspulgs, Rauna./

26780. Kad sērmūkšu vasaraudzītes tiek potētas (uz reizi
nokrīt kā nogrieztas), tad labākais miežu sējas
laiks. /O. Freimane, Jaunrumbas muiža./

26781. Kad pīlādži pavasaros skaisti ziedot, tad labs
miežu gads. /E. Ābole, Vijciems./

26782. Ja pīlādži stipri zied, tad laba miežu raža.
/A. Zvejniece, Lubāna./

26783. Kad sērmūkšļi kupli zied, tad būs labs miežu gads.
/K. Jansons, Plāņi. V. Spandegs, Pociems.
K. Pavasare, Araiši un Mujāni./

26784. Ja pīleņģi labi nozied, tad tajā gadā laba miežu
raža. /M. Velvele, Straupe./

26785. Ja pīlādžiem ir daudz ziedu, tad ir labs miežu
gads. /J. Ezeriņš, Vecpiebalga./

26786. Ja pīlādži pilni ziedu - būs labi mieži.
/J. A. Jansons, Liellugaži./

26787. Kad sērmūkšļiem esot daudz ziedu un tie ziedot
kupliem ziediem, tad to gadu būšot laba miežu raža.
/K. Skujiņš, Smiltene./

26788. Ja pavasarī sērmoškām kupli ziedi, tad labi paaugs
mieži. /L. Zvirbule, Jaunlaicene./

26789. Ja sērmūkšiem pavasarī ziedi apsalst, tad gaidāma
slikta miežu raža. /A. Užāne, Skujene./

26790. Lai mieži būtu svarīgi, tad viņi jāsēj tanī dienā,
kad sērmūkšļa koks grimst ūdenī.
/J. Līnis, Taurene./

26791. Ja sērmaukša koks grimst ūdenī, jau sējas laiks.
/A. Stemps, Jaunpiebalga./

26792. Ja ūdenī iemests sērmūškas kociņš stāv virs ūdens,
tad ir izdevīgs sējas laiks; ja grimst -
neizdevīgs. /L. Kluce, Jaungulbene./

26793. Kad sērmūkšļa kociņš ūdenī stāvus stāvot, tad esot
miežu sējamais laiks. /H. Skujiņš, Smiltene./

26794. Kad sērmūkslim ir daudz ogu, tad ir laba miežu
raža. /J. Smalkais, Rūjiena./

26795. Ja cērmūškām daudz ogu, tad nākošā gadā būs bagāts
gads. /J. Melbārdis, Lubāna./

26796. Kad sērmokšam ir pulka ziedu un ogu, tad miežu gads
būs. /K. Bika, Gaujiena./

26797. Ja ir daudz pīlādžu ogu, tad laba miežu raža.
/A. Miglava, Rūjiena./

26798. Ja sērmūkšļiem nopuvušas ogas, tad vāji mieži
gaidāmi. /A. Bērziņa, Aloja./

IV. Sērmūkslis laika zīlēšanā.

26799. Sērmūkslis ir trīs reiz gadā skaists: pavasarī ar
ziediem, vasaru ar ogām, ziemu ar putniem.
/P. Š., Rauna./

26800. Kad sērmūkšam daudz ogu, tad gaidāma slapja vasara.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

26801. Kad pīlādži pilni ogu, tad ir lietaina vasara.
/L. Bičole, Zemgales Mežmuiža./

26802. Ja pavasarī pīlādzim daudz ziedu - būs lietains
rudens. /J. A. Jansons, Olaine./

26803. Ja pīlādzis zied un tam klāt ir daudz pagājušā gada
ogas, tad būs slapjš rudens. /I. Ozoliņa, Rīga./

26804. Kad sērmaukšļiem ir daudz ogu, tad ir slapja
vasara. /K. Jansons, Plāņi./

26805. Kad pīlādze pilna ar ogām, tad tanī gadā līs daudz
lietus. /K. Corbiks, Lielsesava./

26806. Kad daudz pīlāgi zied, tad būs jauks laiks jeb
auglīgs gads. /N. Freidenfelds, Talsi./

26807. Ja kādu gadu pīlādži daudz zied, tad to gadu būs
lielas vētras. /K. Corbiks, Jelgava./

26808. Kad sērmaukšļiem ir maz ogu, tad rudenī ir maz
vēja. /K. Jansons, Plāņi./

26809. Ja pīlādžiem maz ogu, būs sauss rudens; bet ja ir
daudz ogu, būs slapjš rudens.
/E. Zariņa, Anniņmuiža./

26810. Ja sērmūkšļi ir pilni ar ogām, tad būs labs, ilgs
rudens; ja ogu ir maz, tad slikts un īss.
/Latv. Lauksaimnieks, 1921, 10, Kurzeme./

26811. Ja sērmokslim daudz ogu rudenī, tad nākamā gadā
būs slapjš pavasaris. /J. Banazis, Nīca./

26812. Ja sērmokšļiem pavasaros daudz ziedu, tad to gadu
labi kartupeļi padodoties. /K. Lielozols, Nīca./

26813. Ja pīlādzes (cērmaukšas) pavasarī stipri zied, būs
sausa vasara. /A. Šķēre, Kurmene./

26814. Ja rudenī ir daudz pīlādžu ogu, tad būs auksta
ziema. /M. Ziemele, Inčukalns./

26815. Ja rudenī sērmūksim daudz ogu, tad būs lietains
rudens. /J. Skara, Jaunpiebalga./

26816. Ja pīlādžiem daudz ziedu, tad būs slapja vasara.
/I. Melngalve, Melluži./

26817. Ja vasarā daudz sērmūkļu ogu, tad gaidāms slapjš
rudens. /A. Aizsils, Zilupe./

26818. Ja cērmaukšai daudz ogu, tad slapjš rudens.
/A. Lāce, Lubāna./

26819. Ja sērmaukšas lieliski zied, tad būs slapja vasara.
/E. Laime, Tirza./

26820. Kad sērmūkšļi daudz zied, tad gaidāma slapja
vasara. /L. Daugaviete, Smiltene./

26821. Ja sērmūkšļiem daudz ogu, tad slapjš rudens.
/L. Berkholce, Vaive./

26822. Ja sērmaukšas pavasarī grimst ūdenī, tad būs labs
siena laiks. /E. Everts, Oļi./

26823. Ja pīlādži pilni ogām, būs garš un lietains rudens.
/V. Oinaskova, Ungurpils./

V. Sērmūkslis precību zīlēšanā.

26824. Ja pīlādžiem daudz ogu, tad daudz vecas meitas
precas. /M. Salmiņa, Anniņmuiža./

26825. Ja pīlādžiem daudz ogu, daudz vecas meitas precas.
/E. Zariņa, Anniņmuiža./

26826. Ja pīleņģiem sarkanas lapas, tad kāds no mājas
precēsies. /V. Spandegs, Pociems./

VI. Sakars ar zemkopību.

26827. Kad pīlādzis mārkā grimst, tad jāsēj lini.
/G. Troica, Dzelzava./

26828. Kad sērmūkši zied, tad jāsēj lini, jo tad linu
pogaļas ir bagātas ar sēklām.
/J. Andriņš, Taurkalns./

26829. Ja pīlādžiem daudz ogu, tad nākošo rudeni laba
kviešu raža. /A. Būmanis, Pampāļi./

26830. Kad pīlādzim daudz ziedu, tad paaug daudz
kartupeļu. /I. Upenieks, Skrunda./

26831. Ja pavasarī sērmokšam ir daudz ziedu, tad tai
vasarā būs daudz gurķu. /A. Salmāns, Balvi./

VII. Sakars ar lopkopību.

26832. Kad pīlādži zied, tad var biezpienu ēst ar karoti,
jo tad govis dod daudz piena.
/79 g. v. M. Zvirgzdiņa, Vecgulbene./

26833. Ja pīlādži daudz zied, tad būs daudz piena.
/P. Š., Dzērbene./

26834. Govīm nedrīkst ar nomizotu pīlādža stibu sist, jo
tad iet asinis cauri. /H. Siliņa, Dobele./

VIII. Sakars ar zivīm.

26835. Kad sērmūkšļi zied, tad plauži ezeros iet nāstrū.
/P. Atspulgs, Rauna./

IX. Sērmūkslis dziedēšanā.

26836. Sērmūkša ziedu pumpuri, tējā savārīti, der pret
iekšas slimībām. /R. Bērziņš, Annenieki./