 1860.-1863.g.pēc
Ludviga Bonšteta 1.reizi ceļ speciāli teātrim domātu celtni Rīgā. Tā ir vācu
teātra (kas dibināts 1782.g. un kas līdz tam atradās R.Vāgnera ielā) ēka, kuras
celtniecības darbus vada arh. Henrihs Šēls. Tiem laikiem tā ir plaša un moderna ēka
pat Eiropas mērogā. Teātri cēla tikko novāktā Pankūku bastiona vietā, kur bija
visnoturīgākie grunts apstākļi. 1882.gadā ugunsgrēka rezultātā ēka cieš lielus
zaudējumus.
 1885.-1887.g.
ēka pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta tiek pārbūvēta, galvenokārt skarot
interjeru, skatītāju zāles griestu apdarē izveidots dekoratīvs gleznojums, novietota
centrālā lustra, arī ložas pie skatuves ir R.Šmēlinga projektētas, jo L.Bonštets
atsacījās no ložas izveides. Vienlaikus ēkas cokolstāvā tika izveidota kafejnīca.
Balkonu, ložu un skatuves apdares tēlnieciskos darbus veicis Rīgas tēlnieks Augusts
Folcs (1851-1926). Glezniecības darbus veica R.Pētersona dekoratīvās glezniecības
darbnīca Rīgā.
 1885.-1887.g.
ēkai piebūvē katlu māju kanāla malā, kur 1887.g. ierīko pirmo elektrostaciju
Rīgā.
L.Bonštets projektē arī dārzu teātra priekšā, tagadējais Operas
laukums izveidots 1930.g.
1919.g. ēkas apsīdas cieš ugunsgrēkā, neskarot interjeru. 1922.g. ēka tika
atjaunota pēc arh.J.Gaiļa un būvinžiniera J.Čaules projekta. Atsevišķas nelielas
pārbūves veiktas arī 1938.g.
 Ēka
celta kā būvstāvoša ar četrām ārējām fasādēm, apskatāma no visām pusēm.
Eksterjers ieturēts klasicisma stilā. Fasādē novietotas skulptūru grupas, kas
veltītas teātra tematikai. Operas nama interjerā parādās dažādu stilu iezīmes, gan
renesanes, gan baroka, gan klasicisma, gan ampīra.
Nacionālās Operas atklāšanas svinības pēc rekonstrukcijas darbiem, kas ilga 5
gadus, notika 1995.g. 29.septembrī.
Viena no mākslinieciski pilnvērtīgākām telpām ir skatītāju zāle. Zāles
ieapaļā forma un balkonu dalījums aizgūts no t.s. itāļu rangu (balkonu) tipa
teātra. Skatītāju zāle paredzēta 1240 sēdvietām un 150 stāvvietām. Te rodam 3
balkonus vertikālā virzienā vienu aiz otra.
Zāles mākslinieciskajā noformējumā pielietots gleznots ornaments uz apmetuma
19.gs. ļoti plaši pielietotajā grizaija tehnikā.
Sienas augšdaļā horizontāli izkārtoti panno un medaljoni ar ciļņiem - Gētes,
Šillera, Šekspīra, Vāgnera portreti.
Izmantoti Pieminekļu dokumentācijas centra materiāli.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto
|
