Brāļu kapi



. Brāļu kapu memoriāls ir neatkārtojams ansamblis visā Eiropā, tas ir veltīts I un arī II pasaules kara cīnītāju piemiņai.

Rīgā, kas 19.-20.gs. mijā bija kļuvusi par vienu no lielākajām cariskās Krievijas pilsētām, valdīja labvēlīga attieksme pret jaunām vēsmām arī pilsētbūvniecības jomā. Tāpēc atsaucību saņēma iecere izveidot Rīgā Tautas dārzu. 1901.g., atzīmējot Rīgas 700 gadu jubileju, svinīgi tika iesvētīts Ķeizarmežs (527 ha), kam Rīgas dārzu direktors G.Kufalts izstrādāja plānojuma projektu. Bija paredzēts gan parks, gan "villu rajons". Netālu esošie Lielie kapi jau bija pilni, tāpēc 1904.g. Doma, Pētera, Ģertrūdes un Reformātu draudzes Ķeizarmeža dienviddaļā pieprasīja vietu blakus jau agrāk izdalītajiem dažādu konfesiju kapiem. 1909.g. G.Kufalts, izmantojot Rietumeiropas pieredzi, sagatavoja Meža kapu plānojuma projektu, ko vēlāk izmantoja Andrejs Zeidaks, plānojot Brāļu kapus.

I pasaules karš bija tikko sācies, kad cariskās Krievijas kara ministrija izskatīja jautājumu par frontē kritušo karavīru piemiņas saglabāšanu. Vispiemērotākā vieta izrādījās zemesgabals Ķeizarmeža rajonā, un jau 1915.g. 25.maijā A.Zeidaks parakstīja pirmo mums zināmo Brāļu kapu ierīkošanas projektu un izdevumu tāmi.

1917.g. Brāļu kapi visumā ieguva pašreizējo platību.

1920.g. tika nodibināta Brāļu kapu komisija, kas uzdeva A.Zeidakam izveidot plānojumu. Autors akcentu licis bija uz via funeralis, liepu gatvi (205 m), terasi ar ozolu birzi, kapsētas sāniem un noslēgumu, zemes līmeņa starpību. Radās vēlēšanās papildināt plānojumu ar monumentāliem pieminekļiem, tāpēc tika izsludināti vairāki konkursi (1921., 1922., 1923.g.), pēdējā no tiem piedalījās arī K.Zāle. Komisija par labāko atzina K.Zāles metu.

1924.g. novembrī tika ielikts Brāļu kapu pamatakmens, 1927.g. gatava bija pirmā skulptūra "Ievainotais jātnieks", 1928.g. jau sāka strādāt pie Mātes tēla un otrā "Ievainotā jātnieka", 1930.g. tika sastādītas liepas, 1933.g. tika pabeigts altāris. 1934.g. ansamblis bija gandrīz pabeigts, Brāļu kapi bija sagatavoti delegāciju uzņemšanai. Šim nolūkam bija sagatavota īpaša viesu grāmata. Pirmie tajā savus iespaidus ierakstījuši Beļģijas karaliskās misijas locekļi: "Šo kapsētu atstājām dziļi aizkustināti. Tauta, kas šādā veidā spēj izteikt pateicību saviem varoņiem, līdz ar to nesatricināmi pierāda savu nacionālo jūtu dziļo vērtību".

Brāļu kapu ansambli atklāja 1936.g.novembrī, tomēr darbi turpinājās arī vēlāk. Ansambļa izveidošanā piedalījušies A.Zeidaks, ievērojamie arhitekti prof.P.Feders, arh.P.Kundziņš, A.Birzenieks, viņu palīgi J.Ķezbers, V.Miza. Tēlnieka K.Zāles pirmās skulpturālās grupas šūnakmenī izkala J.Cīrulis, F.Valdmanis, vēlāk arī M.Šmalcs, N.Maulics, P.Banders.



ailab

Latviešu kultūra

Izmantoti V.Apsīša grāmatas "Kārlis Zāle" materiāli.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto