Pa tiem mēs varam tikt Jāņa sētā, kurā var aplūkot Rīgas nocietinājuma mūra fragmentu. Pilsētas sienu rīdzinieki sāka būvēt jau 1201.g., tās augstums 9-11 m, biezums 1-1.8 m, 1963.g. Jāņsētā tika restaurēts sienas fragments. No ārpuses siena ir gluda, kur miera laikā glabā preces, malku, bet kara laikā - vārīja ūdeni, piķi, te glabāti akmeņi, smilšu maisi.
Otrajā stāvā atrodas šaujamlūkas. Mūra fundaments ir 2-4 m dziļumā. Siena bija noderīga līdz 15.gs., kad parādījās pulveris, bet vispār siena pastāvēja līdz 17.gs., kad to nojauca vai arī daļēji piebūvēja mājas.
Ārpusē mazajiem vārtiem ir redzams Rīgas ģērbonis.

Ilgus gadus Jāņa sētā darbojās avangarda mākslinieku izstāžu zāle, te notika Mākslas dienu pasākumi, modes skates. Šodien Jāņa baznīcas draudze ir saņēmusi atpakaļ savus īpašumus.

Jāņa baznīca celta 13.gs. bijušās kapelas vietā, 1330.g. dominikāņu mūki palielina savu īpašumu, vienlaikus paplašinot un pārbūvējot Jāņa baznīcu, kas sākotnēji bija neliela vienjoma celtne ar 6 kontroforsiem telpas iekšpusē un sānu altāriem starp tiem. Tagad baznīca tiek būvēta no ķieģeļiem, ar biezām sienām, šauriem pusloces logiem.

Rīdzinieku cīņās ar ordeni 15.gs.b. Jāņa baznīca tika nopostīta, paliekot tikai baznīcas mūru apakšējiem mūriem, ziemeļrietumu portālam un vārtiem.

Nopostītās baznīcas vietā 15.gs.b. un 16.gs.s. tiek celta jauna ēka. Baznīcu, kas tāpat ir vienjoma ēka, pārsedz ar tīkla velvēm. Virs ZR sienas uzceļ slaidu 34 m augstu kāpņveida zelmini, dienvidrietumu ārsienas pašā augšējā stūrī akmenī izcirstas divas mūku galvas ar vaļēju muti. Stāsta, ka dominikāņu mūki bijuši lieli sprediķotāji. Baznīcas svētku dienās šeit sēdējis runātājs. Pa mūka galvā izmūrēto mutes caurumu viņa balss skanējusi tālu pa visu pilsētu. Bet tikai 20 gadus dominikāņi pagūst saimniekot jaunajā baznīcā. Pēc Reformācijas baznīcu slēdz, pamestās telpas tiek izīrētas un te tiek ierīkots zirgu stallis, vēlāk baznīcas telpas kalpo par ieroču noliktavu, līdz pēc Stefana Batorija pavēles katoļu draudzei ierāda Jēkaba baznīcu, bet latviešu draudzei atdod Jāņa baznīcu.

Latviešu draudze šai laikā ir jau tik liela, ka Jāņa baznīcā tā neietilpst, tāpēc 1587.-1589.g. baznīca tiek paplašināta, ievērojot manierisma stila iezīmes.

17.gs.s. piebūves zelmiņa nišās ievieto divas no smilšakmens cirstas skulpturālas statujas - Jāņa Kristītāja un Salomes.

Kad vecais koka tornītis sagruva, Rīgas galvenais arhitekts J.Felsko 1849.g. uzcēla baznīcai tagadējo pseidogotisko tornīti.

Tagad te notiek dievkalpojumi latviešu valodā nu jau vairāk nekā četrus gadsimtus.

Latviešu kultūra

Izmantoti Pieminekļu dokumentācijas centra materiāli.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto