Reiterna nams
 Rīgas pilsētas veidošanās sākumos kā
vietējiem, tā svešzemju tirgotājiem bija vienādas
tiesības. Pieaugot tranzītpreču apgrozībai, Rīgas
tirgotāji centās vispirms sev nodrošināt starpnieka
peļņu. Sākot ar 14.gs., Rīgas vācu tirgotāji
pamazām izstūma latviešus, krievus un leišus no tirdzniecības.
Tirdzniecība kļuva par vācu monopolu un nesa lielu peļņu.
17.gs. Rīgā dzīvoja 2 turīgi tirgoņi - Daneršteins
un Reiterns. Reiterna nams ir skaistākais tirgotāju nams Rīgā,
izcils baroka arhitektūras piemineklis.
Tirgotājs J.Reiterns ir ļoti bagāts vīrs, viņam
pieder ne vien vairākas noliktavas Vecpilsētā, bet arī
visa Kojusala.  Jaunajai mājai jāatspoguļo tās īpašnieka
turība, jāpiesaista rīdzinieku uzmanība. Jāatzīst,
ka bija ar ko piesaistīt, jo pirmo reizi Rīgā celtne
ar garenisko fasādi pret ielu, pirmo reizi mājai tik augsti
griesti, pirmo reizi sīkrūtūtos logus nomaina viengabala
stikla logi.Pieņemts uzskatīt, ka Reiterna namu projektējis
Rīgas būvmeistars Ruperts Bindenšū.
Nama fasādē izveidota monogramma un uzcelšanas gads -1685.
Ieeju ietver skaists, akmenī cirsts portāls ar kolonnām.
Tas ir Rīgas labākā akmeņkaļa A.Šmisela
darbs.Te redzami fantastiski augi, eksotiskas ziedu un dzīvnieku rindas;
kaut kas tāds nav bijis nevienai laicīgajai celtnei, tikai
Pētera baznīcai. Interesanti, ka
namīpašnieks ir vēlējies atstāt arī
vizuālu piemiņu par sevi - nama fasādē redzam
Reiterna un viņa sievas portetus, akmenī
izcirstus.
 Tiem laikiem tas ir ļoti ērts un plašs nams. 1.stāvā
atrodas tirdzniecības telpas, 2.stāvu aizņem īpašnieka
istabas, bet 3.stāvs, kas ir salīdzinoši zemāks par
iepriekšējiem, paredzēts zeļļiem un bodes puišiem.
Gandrīz 12 m augstajos bēniņos ierīkotas noliktavas.
Ēka piedzīvoja pārbūves ap 1890.g. (arhit. K.J.Felsko),
1893. un 1907.- 1909.g. 1958.g. tika restaurēta nama fasāde
pēc arhitekta G.Zirņa projekta. Šajā ēkā
bijuši gan komunālie dzīvokļi, gan mēģinājumu
telpas, bet kopš 1985.g. te notika rekonstrukcijas un restaurācijas
darbi, tagad tas ir Žurnālistu nams, te darbojas izstāžu
zāles un kafejnīca.
© Everitas Milčonokas teksts
© Unas Šneideres foto
|
