Zemgalē būtiska nozīme ir bijusi hercoga Jēkaba manufaktūrām, kas veicināja īpatnēju aušanas tehniku izveidi. Jūtama arī tuvējo kaimiņu Lietuviešu ietekme.

Par tradicionāliem Zemgalē ir uzskatāmi tunikveida krekli ar un bez uzplečiem. Tie rotāti ar šaurākiem vai platākiem izvilkumiem balto darbu tehnikās. Populāri arī divvirzienu izvilkumiem izšūti krekli. Brunči parasti ir ar ziedainām vai kvadrātveida laukumu svītrām. Pie goda tērpa obligāta sastāvdaļa ir jaka vai ņieburs līdz jostasvietai. Aizdarei tika lietotas sudraba vai dzintara pogas. Brunčus apjoza ar platām audenēm. Villaines ir baltas, rotātas ar ieaustām svītrām, bagātīgiem, platiem celu apaudiem un bārkstīm. Izšūtas villaines Zemgalei nav raksturīgas. Rotaslietas. Villaines uz krūtīm sasprauda kopā ar burbuļsaktu. Meitām - metāla vai zīlīšu vainagi, sievām - tilla cepures. Pie tautastērpa nēsātas baltas mežģīņadījuma zeķes.

Zemgales vīrieša tautastērps varētu būt vismazāk pazīstamais no visiem vīriešu tautastērpiem. Šeit ļoti agri sāka gatavot tērpus pēc pilsētas modes, tāpēc tautastērpa iezīmes ilgstoši saglabājās tikai trūcīgāko Zemgales iedzīvotāju apģērbā. Līdz ar to apraksti par Zemgales vīrieša goda tērpu ir saglabājušies visai neprecīzi un nepilnīgi. Zemgalieši ir valkājuši melnas un pelēkas ratenes. Kreklus zemgales rietumdaļā nēsāja vienkāršus, gludus, no lina audekla darinātus, ar atlokāmu apkakli un platiem dūrgaliem. Kreklus greznoja ar uzpleča apkakles galā uzšūtu koši sarkanu drēbes ķīli, bez izšuvumiem. Austrumu daļā valkāja nedaudz greznākus kreklus, kas vairāk līdzinājās Augšzemē sastopamajiem krekliem. Kreklus sasprauda ar nelielām, gludām, sudraba krekla saktiņām. Svārkus šuva no dabiski baltas vadmalas. Zemgalē sastopami garie svārki, kuri sānos veido mudurus. Svārkus sajož ar zīļu jostu, pašaustās jostas Zemgales vīrieši jau sen vairs nenēsā. Garās bikses darināja no tāda pat auduma kā svārkus.

Latviešu kultūra

Izmantoti materiāli no "Latvju rakstiem"