No pieturzīmēm teikumā visbiežāk lieto komatu un domuzīmi, retāk - semikolu, kolu, daudzpunkti, iekavas un pēdiņas.

l.l. Ar komatu atdala

1 ) vienlīdzīgus teikuma locekļus:

Ne purvi, ne meži, ne kalni, ne upes neaizturēs mūs! (V.Lācis.)

Kā upē, kā dzelmē tas iekritis, Jau zirneklis tīklu tam pāraudis! (Aspazija.)

2) atkārtotus vārdus:

Jau saulīte zemu, zemu, Māmuliņa tālu, tālu. (Tautasdziesma.)

Redz, redz, kur aiziet Bērzlapīte! (I. Indrāne.);

3) izsauksmes vārdus:

Ai, vai, to svelošo dzēlienu! (A. Brigadere.)

Ai, māmiņa, ai, māmiņa,                                                                              Kādas tavas meitenītes! (Tautasdziesma.)

Lūk, debesīs iemirdzas zvaigznes! (J. Sudrabkalns.)

Tas, lūk, ir panākums!;

4) piebildi, ja tā atrodas aiz stāstījuma teikumā izteiktās tiešās runas vai starp tiešās runas vārdiem:

"Labo puisīt," zivtiņa saka, "laid mani upē atpakaļ!" - "Ej vien, ko es tevi skumdināšu," bārenis atteic.

5) paskaidrojošās vārdu grupas:

Jūrmalā, it sevišķi gar Rīgas jūras līča dienvidu krastiem, izveidojušies vairāki pazīstami kūrorti;

6) savrupinātus teikuma locekļus un vārdu grupas, arī divdabja teicienus un divdabjus, no kuriem atkarīgs palīgteikums:

Lai miera zobens nozib, skaudri tvirts un ass,

No nāves jāizglābj kur cilvēks, liels un mazs!  (M.Rudzītis.)

Būsim Daugavai, māmuļai, rada, Iesim dziļākas jūras sev gūt! (V. Lukss.);

7) uzrunas konstrukcijas:

Dēls, darbs visa pamatā. (J. Sirmbārdis.)

Kāpēc nenozūd rūpes, māt, tavā vaigā? (M. Čaklais.);

8) iespraustus vārdus un vārdu grupas:

9) apgalvojuma partikulu jā un nolieguma partikulu nē:

Jā, skolu mēs atcerēsimies vienmēr. Nē, mums jāpasaka patiesība saviem draugiem;

10) salikta bezsaikļa teikuma daļas:

Čaumalu ēd, kodolu met zemē;

11) saliktā teikuma daļas, ja tās saista saiklis vai kāds cits saistītājvārds:

Piezīme.

1) Komatu saikļa un vai vai priekšā neliek, ja saiklis saista divus vienlīdzīgus palīgteikumus, piemēram:

Es nevarēju zināt, ka man būs jābrauc uz laukiem un svētdien es nebūšu mājās.

Agrāk bieži gadījās, ka apdilušos zobratus norakstīja lūžņos vai tie nokļuva atkritumu kaudzē.

2) saiklis saista divas salikta teikuma neatkarīgās daļas, kam ir kopīgs kāds vārds vai palīgteikums, piemēram:

Lejtecē Vaidavas straume bieži sazarojas un tāpēc izveidojas lielākas un mazākas saliņas.

Ja zvaigznes masa ir vairāk nekā astoņas reizes lielāka par Sauli, tad šāda spīdekļa dzīve ir īsa un spilgta un tā beidzas ar katastrofisku sprādzienu.

Kamēr mēs gaidījām autobusu, debesis satumsa un sāka līt auksts lietus.

1.2. Savrupinājumus, paskaidrojošās vārdu grupas, uzrunas konstrukcijas, iespraudumus, iestarpinājumus un izsauksmes vārdus, ja tie atrodas starp teikuma vārdiem, atdala ar komatiem no abām pusēm.

2.1. Domuzīmi lieto:

1 ) izlaistas saitiņas vai kāda cita izlaista vārda vietā:

                Dzelzs rūdās ēzē, koks - vētrās, bet cilvēks - grūtībās.

2) dažkārt starp atkārtotiem vārdiem, it īpaši, ja atkārtoto vārdu paskaidro vēl citi vārdi:

Vēls - stipri vēls.

3) vienlīdzīgo teikuma locekļu atdalīšanai no vispārinošā vārda:

Daudziem rokās ziedi - gan rozes, gan krizantēmas, gan gladiolas un asteres.

Zeme, puķes un koki - viss brīnumaini smaržoja.

4) dažkārt savrupinājumu atdalīšanai (sk. arī 2.2.):

Lielupe plūda viņu acu priekšā - plata, dziļa.

5) vārdu vai vārdkopu savienošanai, parādot izteikto jēdzienu saistījumu:

Tūristi devās pa maršrutu Rīga - Inčukalns - Sigulda - Cēsis.

6) starp salikta bezsaikļa teikuma daļām, ja otra daļa izsaka piebildumu, arī paskaidrojumu vai rezultātu:

(Latviešu tautas pasaka.)

7) starp salikta sakārtota teikuma daļām, ja otra daļa izsaka sekas vai ko negaidītu:

Visu laiku gatavojāmies ekskursijai - un pēkšņi tāds lietus!

2.2. Savrupinājumi, iespraudumi un paskaidrojošās vārdu grupas, ja vien tie neatrodas teikuma sākumā vai beigās, atdalāmi ar domuzīmēm no abām pusēm:

Dažu četrstūru - taisnstūru un trapeču - laukumu aprēķina pēc īpašām formulām.

Visa telpa - no velves līdz cementa klonam - baltu garaiņu pilna.

2.3. Ja ar domuzīmēm atdalītas vārdu grupas atrodas starp vārdiem vai teikuma daļām, kas atdalāmas ar komatu, aiz otras domuzīmes liekams arī komats:

Akmeņčakstīte pārtiek no dažādiem kukaiņiem - mušām, odiem -, kurus ķer gaisā un meklē pa zemi.

Ābeļu priekšteči, no kuriem veidojas arī ābelēm radnieciskās ģintis - cidonijas, vilkābeles, pīlādži -, bija parādījušies krīta periodā.

 

 

Dažos gadījumos starp salikta teikuma daļām vajadzīgs komats un domuzīme.

3.1. Ja salikta bezsaikļa teikuma pirmā daļa vai daļu grupa beidzas ar iespraudumu, savrupinājumu, uzrunas konstrukciju vai palīgteikumu, kas jāatdala ar komatu, tad blakus lietojamas abas pieturzīmes - vispirms komats, tad domuzīme:

Visdrausmīgāko galu piedzīvojis dažs zvirbulis, apmezdamies bezdelīgas perēklī, - bezdelīgas viņu dzīvu aizmūrē. (J.Sudrabkalns.)

Izraugies sev tādu mērķi, kura sasniegšanai vajadzīgi daudzi gadi, - tad tev būs par ko cīnīties! (V.Lācis.)

3.2. Domuzīmi blakus komatam lieto kā pastiprinātāju pieturzīmi spilgtākai domas nošķiršanai, īpaši periodos, piemēram:

Kad diena aiztek gar laika upes krastu, nerimtīgā darbā un pārdomās steidzīga, un es neesmu dzirdējis neviena gaiša vārda, ko labvēlībā man būtu veltījis draugs, - tad tā vien liekas, ka ziedošajā liepā ir apklusuši visi putni un birztala sadrūvusi bez vēju dziesmas.  

(P.Vīlips.)

4.1. Semikols ir spēcīgāka pieturzīme nekā komats. Semikolu lieto, ja grib parādīt teikuma daļu lielāku patstāvīgumu, piemēram:

4.2. Semikolu lieto zinātniskajos un lietišķajos rakstos, lai nodalītu dažādas parādības vienādas pakāpes pakārtojumā. Te semikols var būt lietots arī starp teksta daļām, kas sastāv no vairākiem teikumiem.

Kolu lieto:

1 ) aiz vispārinošā vārda vienlīdzīgo teikuma locekļu priekšā:

Salasījām dažādas sēnes: baravikas, bērzlapes, gailenes, apšu bekas un cūcenes.

2) aiz piebildes tiešās runas priekšā:

Gundars sacīja: "Es gribu būt teicamnieks."

3) saliktā bezsaikļa teikumā starp teikuma daļām, ja nākamā daļa izsaka paskaidrojumu vai pamatojumu:

Lieliem, maziem līksme sejās: Jaukais pavasaris klāt! (P.Sils.)

Skaidrs ir viens: brīvs ceļš jāpaver ekonomiski visizdevīgākajām kultūrām.

Daudzpunkti lieto galvenokārt emocionālas attieksmes raksturošanai vai tad, ja norāda uz pauzēm teikuma izrunā.

Ēvalds sakoda zobus, ielika solī visu savu spēku, rāvās uz priekšu... un atmodās.

4) ar daudzpunkti parāda parādību strauju miju vai pakāpenisku secību:

Ganu ir divi... trī... kādi pieci!

7. Iekavas

Ar iekavām var atdalīt iestarpinājumus ar piebilduma vai paskaidrojuma nozīmi, piemēram:

Tādi ir galvenie (bet ne vienīgie) jautājumi. Mūsu klases meitenes (piemēram, Anda, Inese un Maruta) labprāt spēlē šahu. Bērzu lapas ievāc ziedēšanas beigās (maijā, jūnijā).

Pēdiņas (apaļās vai stūrainās) ir pāru pieturzīmes, kas lielākoties parāda vārdu vai vārdu grupu jēdzienisko izcēlumu:

1) ar pēdiņām atdala tiešo runu no piebildes:

"Savu uzdevumu," teica skolotāja, "jūs esat veikuši teicami.’’

2) ar pēdiņām atdala citātus:

Autors iesāk ar šādiem vārdiem: "Lielceļš no Jelgavas uz Vilci iet caur Ūziņiem."

3) pēdiņās raksta literāru darbu vai mākslas darbu, grāmatu, laikrakstu, žurnālu nosaukumus, tāpat rūpnīcu, uzņēmumu, biedrību, klubu, kuģu, mašīnu, ordeņu, medaļu nosaukumus, kā arī ēdienu, dzērienu un citu līdzīgu jēdzienu nosaukumus, kam ir īpašvārda nozīme:

glezna "Zemes saimnieki"; dzejoļu krājums "Mirkļu mūžība"; žurnāls "Sievietes Pasaule"; izdevniecība "Zvaigzne"; rūpnīca "Straume"; sporta biedrība "Daugava"; konfektes "Vāverīte"; torte "Cielaviņa";

4) pēdiņās raksta vārdus, kas lietoti pretējā, ironiskā vai metaforiskā nozīmē:

Par tiesnešiem cienīgi blēži sēž 

Un "godīgi" ādu nost citiem plēš.            

(E. Veidenbaums.)

5) pēdiņās mēdz rakstīt vārdus un vārdu savienojumus, ja tie gramatiski nesaistās ar citiem vārdiem:

Vārds "kultūra" visās valodās skan līdzīgi. Nepieļausim nekādus "bet" un "varbūt".