PATSKAŅU KVANTITĀTE (GARUMS UN ĪSUMS) DARBĪBAS VĀRDU KONJUGĀCIJĀS
Garie un īsie patskaņi latviešu valodā šķir vārdu leksiskās un gramatiskās nozīmes, piemēram, saka [sakka] un sāka [sāka], upe [uppe] un upē [upē]. Garo un īso patskaņu lietošana leksisko nozīmju šķiršanai nekādas grūtības nerada latviešu valodas pārstāvjiem nesagādā, tāpat nav grūtību garo un īso patskaņu lietošanā, lokot lietvārdus, īpašības vārdus, bet bieži gadās kļūdas lokot darbības vārdus.
Visbiežāk runātāji kļūdās atgriezenisko darbības vārdu īstenības izteiksmes tagadnes 3.personas galotnēs, kurās var būt gan īss patskanis (galotnē -as), gan garš patskanis (galotnē -ās):
pareizi nepareizi
[liekas] [liekās]
[ceļas] [ceļās]
[muostas] [muostās]
[gatavuojas] [gatavuojās]
[gadās] [gadas]
[samierinās ] [samierinas]
[turas] [turās].
Dažādu galotņu pastāvēšana vienās un tajās formās ir par cēloni tam, ka šīs galotnes bieži tiek jauktas. Biežāk vispārina garo galotni.
Trešā visvairāk izplatītā pareizrunas kļūda ir garo patskaņu [ā], [ē], [ī], [ū] saīsināšana II un III konjugācijas darbības vārdu formās [j] priekšā, t.i., II un III konjugācijas īstenības izteiksmes tagadnē un pagātnē, darāmās kārtas pagātnes lokāmajā divdabī un no pagātnes celma atvasinātajos lietvārdos, piemēram:
nepareizi pareizi
[pētiju] [pētīju]
[dabuju] [dabūju]
[pētijums] [pētījums]
[gadijums] [gadījums]