4

PATSKAŅU KVANTITĀTE (GARUMS UN ĪSUMS) DARBĪBAS VĀRDU KONJUGĀCIJĀS

Garie un īsie patskaņi latviešu valodā šķir vārdu leksiskās un gramatiskās nozīmes, piemēram, saka [sakka] un sāka [sāka], upe [uppe] un upē [upē]. Garo un īso patskaņu lietošana leksisko nozīmju šķiršanai nekādas grūtības nerada latviešu valodas pārstāvjiem nesagādā, tāpat nav grūtību garo un īso patskaņu lietošanā, lokot lietvārdus, īpašības vārdus, bet bieži gadās kļūdas lokot darbības vārdus.

Visbiežāk runātāji kļūdās atgriezenisko darbības vārdu īstenības izteiksmes tagadnes 3.personas galotnēs, kurās var būt gan īss patskanis (galotnē -as), gan garš patskanis (galotnē -ās):

pareizi                             nepareizi

[liekas]                            [liekās]

[ceļas]                             [ceļās]

[muostas]                        [muostās]

[gatavuojas]                    [gatavuojās]

[gadās]                            [gadas]

[samierinās ]                   [samierinas]

[turas]                             [turās].

Dažādu galotņu pastāvēšana vienās un tajās formās ir par cēloni tam, ka šīs galotnes bieži tiek jauktas. Biežāk vispārina garo galotni.

Otra bieži izplatīta pareizrunas kļūda ir garuma saīsināšana III konjugācijas 1. grupas darbības vārdu īstenības izteiksmes tagadnes daudzskaitļa 1. un 2. personā galotņu -ām(ies), -āt(ies) vietā, piemēram, vārdos [skatām], [skatāmies], [skatāt], [skatāties], sarunvalodā bieži tiek lietotas galotnes ar [a].
Trešā visvairāk izplatītā pareizrunas kļūda ir garo patskaņu [ā], [ē], [ī], [ū] saīsināšana II un III konjugācijas darbības vārdu formās [j] priekšā, t.i., II un III konjugācijas īstenības izteiksmes tagadnē un pagātnē, darāmās kārtas pagātnes lokāmajā divdabī un no pagātnes celma atvasinātajos lietvārdos, piemēram:

nepareizi                         pareizi

[pētiju]                              [pētīju]

[dabuju]                            [dabūju]

[pētijums]                         [pētījums]

[gadijums]                        [gadījums]

VINGRINĀJUMI