TEIKUMA JĒDZIENS
Vārdi un vārdu savienojumi veido teikumu. Katrs teikums pauž kādu vienotu domu, izsaka to, kas darīts, redzēts, dzirdēts, domāts, izjusts. Vārdu skaits teikumā var būt dažāds.
Katram teikumam ir sava uzbūve. Vinekāršiem teikumiem un saliktiem teikumiem ir atšķirīga uzbūve.
Pati galvenā sintaksē aplūkojamā vienība ir teikums. Teikuma sevišķā nozīme ir saistīta ar tā uzdevumu valodiskās sazināšanās procesā.
Teikums ir ilgā valodas attīstības gaitā izveidojusies runas vienība, kas ir galvenais domas veidošanas, izteikšanas un paziņošanas līdzeklis. Teikumu veidošanas materiāls ir vārdi un vārdu savienojumi, iekļauti teikumā tie kļūst par teikuma locekļiem - gramatiski saistītiem vārdiem. Teikuma uzdevums nav nosaukt kādu priekšmetu vai parādību, jo to nosauc vārdi un vārdkopas. Teikums izsaka priekšmetu un parādību attieksmes. |
Nāc, paskaties pa logu - lielais bērzs sācis dzeltēt. Tātad rudens klāt. Skumji. Vai tu atceries, cik strauji bērzs salapoja šopavasar?
Teikuma saturā runātājs vai rakstītājs (teikuma autors) atspoguļo kādu īstenības fragmentu un līdz ar to - savas psihiskās darbības rezultātu. Iepriekš minētajos teikumos to saturs izriet no domas par rudens tuvošanos, emocionālās attieksmes (skumji) pret aizgājušo vasaru, atmiņām par aizgājušo pavasari.
Nozīmīga teikuma pazīme ir intonācija, ar tās palīdzību teikumi viens no otra tiek nošķirti runā, savukārt rakstos teikumus atdala ar pieturzīmēm.
Teikums aizvien ir saistīts ar noteiktu kontekstu. Konteksts papildina un precizē atsevišķā teikumā izteikto saturu, tas arī zināmā mērā atslogo teikumu, jo tas palīdz izteikt daļu no katra atsevišķa teikuma. Bez konteksta teikumā ietvertā doma nereti nav īsti saprotama, tā var tikt pat pārprasta. Teikums Uz kurieni mums būtu jāiet? var tikt saprasts kā, piemēram, cilvēka, kas nepazīst apkārtni, jautājums, bet konteksts šo domu neapstiprina:
Kas mēs vispār esam? Mēs taču dzīvojam paaudžu sakarībā, ikviens aiz sevis nesam ķēdi līdz Neandertāles cilvēkam. Un šajā pasaulē esam tāpēc, ka ķēde nav pārtrūkusi. Tā ir liela cilvēciska sakarība. Kāds ir mans pienākums pret tiem, kas nāks aiz manis? Labs dzīvoklis, automašīna - tā ir dzīve viena mūža garumā. Bet no kurienes es esmu nācis? Uz kurieni mums būtu jāiet? Vai mēs būtu še bez pienākuma? Tam es negribētu ticēt.
Teikuma gramatiskās uzbūves raksturošanai sintaksē izmanto divus galvenos jēdzienus: vienkāršs teikums, salikts teikums. Vienkārši teikumi no saliktiem atšķiras ar savu uzbūvi: vienkāršā teikumā ir tikai viens kodols jeb gramatiskais centrs, bet saliktā - divi vai vairāki. Tas nenozīmē, ka salikti teikumi vienmēr ir sarežģītāki - arī vienkāršs teikums var būt ļoti komplicēts, bet salikts teikums var sastāvēt tikai no dažiem vārdiem:
Zirneklis, visu mušām radniecīgo radību bieds, no sava tīkla šo pasauli apglūnēdams, devās allaž virsū rasas pilienam, neko nezinādams par atspulgu mānīgo būtību un mušas attēlu noturēdams par pašu mušu, un izjauca šo jauko panorāmu vienā acumirklī.
Nezinu, ar ko lai sāku.
Lai arī vienkāršs teikums var būt ļoti garš, tomēr plašāku domu iespējams izteikt saliktā teikumā. Salikts teikums neizsaka divas, trīs vai vairākas atsevišķas domas, bet vienu vairāk vai mazāk sarežģītu domu.
Dārzs, kas vasaru bija pilns sīku un rupju putnu balsu, tagad bija palicis kluss un vientulīgs, un vienīgais tanī dzirdamais troksnis bija dzeņa vienmuļīgie sitieni lielajā bumbierē.
Reizēm izteiksmes spēcināšanai atsevišķi atdala kādu teikuma daļu. Tādā gadījumā veidojas parcelāti, atrautas teikuma daļas.
Mēs ilgi runājam par pagātni. Par to, kāda ir bijusi dzīve manai paaudzei.
Nesen ceļotāji rīkoja pirmo šīrudens tikšanos. Ar stāstījumiem par vasarā redzēto. Ar krāsainiem diapozitīviem.
Šādi dalīti teikumi palīdz izvairīties no sarežģītākas teikuma konstrukcijas (piemēram, no salikta pakārtota teikuma izveides) un palikt vienkārša teikuma robežās. Parasti teikums ar parcelātiem ir dinamiskāks, izteiksmīgāks, vieglāk uztverams, tomēr ir jāizvairās no nemotivētas teikumu parcelācijas, piemēram, bez iemesla atdalītiem teikuma priekšmetiem:
Viņa interpretācijā skanēs Baha Fantāzija un fūga, prelūdija un fūgas. Tokāta un fūga, korāļi un pastorāle.