Latviešu valodā vienkopas teikumi ir mazāk raksturīgi nekā divkopu teikumi:

Pie teikuma virslocekļiem pieder arī vienkopas teikuma galvenais loceklis. Tas ir vienkopas teikuma dominējošais, relatīvi neatkarīgais teikuma loceklis, kas veido šo teikumu gramatisko centru. Vienkopas teikuma galvenais loceklis var piesaistīt sev citus vārdus, kuri ir vienkopas teikuma palīglocekļi, kas grupējas ap galveno locekli un veido vienu kopu.

Vienkopas teikuma galvenajam loceklim pēc teikumā veicamā gramatiskā uzdevuma ir tāda pati nozīme kā teikuma virslocekļiem divkopu teikumā. Tas teikuma galvenais loceklis, kas izteikts ar nomenu, dažkārt var atgādināt teikuma priekšmetu divkopu teikumā , un ar verbu izteiktais galvenais loceklis izteicēju. Tomēr ne ar nomenu izteikto teikuma galveno locekli var pielīdzināt teikuma priekšmetam, ne ar verbu izteikto - izteicējam. Teikuma priekšmets un izteicējs eksistē tikai abi kopā; kur nav teikuma priekšmeta, nevar būt izteicējs un otrādi.