1. Teksta izpēte latviešu valodniecībā

1) Teksta izpētes vispārīgie priekšnosacījumi.

Teksta izpētes vispārīgie priekšnosacījumi latviešu valodniecībā ir vairāki. Pirmkārt, latviešu valodniecībā sintakses pētījumu attīstība ritējusi ciešā kontaktā ar sintakses zinātnes virzību vispār. Otrkārt, īpašs impulss ir iepazīšanās ar strukturālisma metodē virzītajiem pētījumiem čehu valodniecībā (turklāt, ne tikai sintaksē). Treškārt, tie ir ciešie kontakti ar tiem krievu zinātniekiem sintakses jomā, kuri aizsāk gan sintakses semantikas pētīšanu, gan izstrādā strukturālisma metodē balstītus sintakses sistēmas aprakstus. Var teikt, ka 70. gados sākas sistemātiska teksta izpēte latviešu valodniecībā.

2) Teksta izpētes priekšnosacījumi Latvijā.

Teksta izpētes priekšnosacījumi Latvijā ir laikmeta noteikti - sākot ar 50. gadiem, sintakses pētīšanai pievēršas jauna latviešu valodnieku paaudze. Šo pavērsienu pārskatāmi un konspektīvi aplūkojis doc. J.Kārkliņš sakot, ka "vismazāk latviešu gramatikas sistēmā izpētītais novads bija sintakse".

Tāpēc, visu to kopā ņemot, var pat teikt, ka uzdevumam - izvērtēt un ieviest jaunas metodes sintakses pētīšanā - latviešu valodnieki gatavojas veselu desmitgadi un vairāki jaunajā skatījumā balstīti darbi iegūst programmas raksturu.

Jāpievienojas J.Rozenberga vērojumam: "Viss rit lēni", jo tikai 1986. gadā parādās neliela populāra apcere par teksta lingvistiku, kas liecina, ka teksta izpēte ieguvusi sistemātisku (lai arī ne visos jautājumos) raksturu.

Lai arī daži gadu desmiti nav liels laika posms zinātnes attīstībā vispār, tomēr latviešu valodas sintakses sistēmas izpētē tas ir nozīmīgs, jo no 50. gadu beigām līdz pat mūsdienām veidojas jauns virziens latviešu valodniecībā - teksta sintakse, kas pamazām top par patstāvīgu izpētes līmeni.

Ieskatam J.Rozenberga raksts "Par latviešu valodas sintakses zinātnes attīstību", kurā, gan nedaudz emocionāli, aplūkots neatlaidīgais un rūpīgais sintakses pētnieku darbs tradicionālās sintakses pilnīgošanā.