POZICIONĀLĀS SKAŅU PĀRMAIŅAS

Pozicionālās skaņu pārmaiņas ir tādas skaņu pārmaiņas, ko nosaka izrunas paradumi. Šīs pārmaiņas atvieglina izrunu, tās vērojamas vārda beigu daļā, priedēkļa un saknes sadurā un salikteņos.

 

Latviešu literārās valodas izrunā rodas šādas pārmaiņas:

Troksneņi maina balsīgumu:

a) balsīgie troksneņi nebalsīgo priekšā kļūst balsīgi;

b) nebalsīgie troksneņi balsīgo priekšā kļūst balsīgi.

 

 

uzkāpt (z>s)

lauzt (z>s)

labs (b>s)

apgūt (p>b)

atbilde (t>d)

sākdams (k>g)

Divi līdzskaņi, atrodoties vienā zilbē, saplūst vienā skaņā:

-ds, -ts > c

-šs, -žs > š

Parasti šī parādība vērojama vārda beigās

 

pats (ts>c)

spožs (žs>š)

sirds (ds>c)

celts (ts>c)

svešs (šs>š)

mežs (žs>š)

Līdzskaņi v, j, ja tie atrodas viena zilbē ar īsu iepriekšēju patskani, izrunā tuvinās patskanim

v > u

j > i

 

zivs [iv>iu]

tavs [av>au]

klajš [aj>ai]

zvejnieks [ej>ei]

uj [uj>ui]

Nebalsīgu līdzskani, kas atrodas starp diviem īsiem patskaņiem, izrunā pagarina (pagarinājumu fonētiskajā transkripcijā norāda ar : )

 

aka [akka] vai [ak:a]

lapa [lappa] vai [lap:a]

saka [sakka] vai [sak:a]

Rakstība pozicionālās skaņu pārmaiņas neatspoguļo. Ja pozicionālo pārmaiņu gadījumos raksta tā, kā runā vai dzird runājam, rodas ortogrāfijas kļūdas. Pozicionālās pārmaiņas vērojamas vienīgi runā.

13. uzdevums.

14. uzdevums.

Ievēro!

Balsīgo un nebalsīgo troksneņu pārmaiņas izrunā sagādā grūtības rakstībā. Lai pārliecinātos, kāds līdzskanis rakstāms, vairumā gadījumu to var pārbaudīt, vārdu lokot tā, lai aiz neskaidrā līdzskaņa atrastos patskanis. Ja vārds ir saliktenis, tad jādala sastāvdaļās.

Piemēram:

lauzt – lauza, smags – smaga, pusdiena – pusē diena, apgabals - ap-gabals

Lai pārliecinātos, kāds līdzskanis jāraksta vārda beigās, vārds jāizloka tā, lai aiz neskaidrā līdzskaņa sekotu patskanis.

Piemēram:

               sirds – sirdi, spožs – spoži, svešs - sveši

Vingrinājumi