1. vingrinājums. Izlasi K. Skalbes dzejas rindas! Pasvītro vārdus, kuros izruna nesaskan ar rakstījumu!
Es redzu: pie gultas stāv māmiņa
Un smaidot mani modina.
Un durvis plaši atveras,
Uz sliekšņa jauns līdumnieks parādās.
No viņa plūst strauja spirgtuma šalts,
Aiz viņa ir lauks no rasas balts
Un mežs, kas vienās gavilēs trīc. . .
Sveiks, sveiks, tu varenais darba rīts!
Nu iesim mežā līdumus līst,
Lai egļu skaidas šņākdamas šķīst!
2. vingrinājums. Ievietojiet uzrakstītos vārdus tabulā, ievērojot līdzskaņu pārmaiņas balsīguma ziņā!
Labs, nabags, bēgt, gāzt, atbilde, apdomāt, augt, aizsargs, atdot, apdāvināt.
3. vingrinājums. Izraksti no teksta vārdus, kuros vērojamas pozicionālās skaņu pārmaiņas! Skaidro tās pēc dotā parauga: atbilde t>d, spožs žs>š, tavs av>au, biezs zs>s.
Skaists ir vasaras rīts. Viss gaiss ir vērmeļu rūgtuma, griķu un āboliņa salduma pilns. Tālumā kā siena stāv ozolu mežs, spīd un sarkst rīta saulē. Vēl ir vēss, bet jau jūtama dienas tveices tuvošanās. Galva reibs no smaržu pārpilnības. Tālumā dzirdama izkapts šķindoņa. Saule kāpj augstāk un augstāk. Zāle ātri izžūst. Kļūst karsts. Tuvojas negaiss.
(Pēc I.Turgeņeva.)
4.vingrinājums. Skaidro pozicionālās skaņu pārmaiņas aiz vārdiem, kuros tās vērojamas!
1. Paēdis neēdušu nesaprot.
2. Kad pelīte pieēdusi, tad graudiņš rūgts.
3. No miega raušus necep.
4. Labs padoms vairāk vērts nekā nauda.
5. Vārās kā biezputras katls.
6. Salts kā ledus, gards kā medus.
7. Taisns kā zirga loks.
5. vingrinājums. Lasi dotās mīklas, pasvītrojot tos vārdus, kuros vērojamas pozicionālās skaņu pārmaiņas! Norādi tās!
Divas māsiņas abpus kalna. (Acis.)
Mazs, mazs ezeriņš,
Visapkārt zvejnieciņi. (Aka.)
Stāvu gaisā izšāvās balts gaismas stabs. (Dūmi.)
Mazs, mazs sunītis,
Cieti, cieti kož. (Skudra.)
Kas auž tīklus bez rokām? (Zirneklis.)
Daudzzobis nekož. (Grābeklis.)
Podiņš mežmalā bez uguns vārās. (Skudru pūznis.)
6. vingrinājums. Visus vārdus pārveido vienskaitļa nominatīvā!
Mežam, svešam, dižam, spožam, ziedošam, tekošam, dažam, greizam, sausam, klusam, vēsam, visam, autobusam, birzij, bērzam, debesij, košam, drošam, gaišam, peldošam, stāvošam, dzelzij, mūžam, vējam.
Zirgam, logam, lokam, uzmanīgam, raibam, krītam, odam, vienam, zivij, tēvam.
7. vingrinājums. Noraksti tekstu, liekot svītriņu vieta vajadzīgos burtus!
Kā vē-- skrien, kā mie-- a-duras.
Kas otram bedri rok, pa-- iekrīt.
Dar-- dara darītāju.
Cilvēka mū-- ir rai-- kā dzeņa vēders.
Ēd ko ē-dams, neapēd godu!
Bailī-- kā zaķis, manī-- kā kaķis.
Klu-- top lau-- , me-- un ezers.
8.vingrinājums. Izskaidro pozicionālās līdzskaņu pārmaiņas dotajos vārdos!
Šujmašīna, spožs, drošs, labsirdīgs, nav, izcelt, vērtīgs, atbalss, starpbrīdis, telts, dzejnieks, uzstiept, aizkari, nags, tāds, sirdsapziņa, sestdiena, možs, augsts, draugs, maigs, birztala.
9. vingrinājums. Lasi doto tekstu un liec nepieciešamās pieturzīmes! Pasvītro vārdus, kuros notiek pozicionālās līdzskaņu pārmaiņas! Iekavās ieraksti pārbaudes formu!
Drīz mežs kļuva retāks un viņi iznāca klajumā.
Dzelzs puika skatījās un redzēja ka nabaga cilvēks smagi elsdams steidzās uz priekšu. Uzreiz viņa priekšā gadījās upe. Viņš jau meklēja seklāko vietu lai to pārbristu bet vecais izstiepa roku. Uznāca briesmīgs negaiss. Ūdens upē cēlās un drīz tapa par briesmīgu straumi kas krākdama drāzās garām.
( L. Paegle.)
10.vingrinājums. Izskaidro pozicionālās līdzskaņu pārmaiņas vārdos pēc dotā parauga!
Paraugs: apdomāt - n/b >b/b p>b [abduomāt].
(n/b>b/b - nebalsīgs lsk. balsīga priekšā kļūst balsīgs.)
Apgāzt, apģērbt, apžēlot, apzagt, apgalvot, apdāvināt, apzīmēt, aizskriet, aizsūtīt, aizsalt, aizstāvēt, aizstāties, aizslēgt, aizsegt, aizsapņoties, uzsaukt, uzšūt, uzsviest, izsacīt, izskaidrot, izšuvums.
11. vingrinājums. Nosaki, kādas ir pozicionālās skaņu pārmaiņas šajos vārdos!
maiss - ss>s, zobs -
svešs - gads -
dārzs - kāts -
vecs -
vaigs -
tumšs -
12. vingrinājums. Svītriņu vietā raksti vajadzīgo līdzskani!
p vai b ? k vai g ? s vai z ? z vai ž ?
la-s zir-s bēr-s gai-s
lo-s sma-s sau-s tum-s
ro-s ma-s ma-s me-s
rai-s lī-s bie-s sve-s
slī-s svai-s mai-s spo-s
13.vingrinājums. Lasi tekstu, liekot nepieciešamās pieturzīmes! Svītriņu vietā liec vajadzīgos burtus! Iekavās aiz attiecīgā vārda ieraksti pārbaudes formu!
No leišmales siliem uz Daugavu soļoja pavasaris rītausmu pār plecu ne-dams. Slaucējas kūts soli sā-damas pagalmā noraisīja lakatus. Klusēdamas zemajās durvīs pielie-damās viņas ieslīdēja kūtī. Sīkas urdziņas met lokus no vienas malas uz otru un dubļus aizne-damas atsedz grantēto pagalma pamatu. Līksmi sasau-damies ūdeņi steidzas pretim lielajām upēm.
( Pēc S. Vieses.)
14. vingrinājums. Svītriņu vietā ieraksti vajadzīgos burtus! Aiz katra vārda iekavās norādi pārbaudes formu! Pasvītro vārdus, kuros notikušas pozicionālās skaņu pārmaiņas!
Glā-t, kā-dams, tir-t, klu-dams, glā-dams, ur-t, kā-t, svil-dams, dru-t, kam-dams, ģēr-t, trū-dams, vār-t, mir-dams, plau-t, sar-dams, plau-dams, dū-t, sprā-dams, stin-t, sprā-t, nī-dams, tvī-t, grie-t, izgai-dams, lau-t, ne-dams, brā-ties, ku-dams, gā-ties, dzē-dams, lau-dams, plē-t, el-dams, drā-t.
15. vingrinājums. Tekstā atrod vārdus, kuros vērojamas pozicionālās skaņu pārmaiņas! Tos izraksti, skaidrojot šīs pārmaiņas!
Ciema kukulis gards.
Bailīgs kā zaķis, manīgs kā kaķis.
Kas jauns sliņķis, tas vecs zaglis.
Labs tikums spīd vairāk nekā zelts.
Mazs, mazs vīriņš, ass, ass cirvītis.
Man pazuda cimds.
Tālumā redzams zaļš mežs.
16. vingrinājums. Svītriņu vietā ievieto vajadzīgos līdzskaņu burtus! Izraksti vārdus, kuros ir pozicionālās līdzskaņu pārmaiņas, analizē tās!
Pievakarē saule gatavojās doties pie miera.
Vēl tikai bija jāpasaka la-vakars mīļotajai meitai Zemei, bija jāai-sūta gaisa skūpsts ma-dēlam Mēnesim.
Tad viņa varēs ai-vilkt logam tumšos nak-- ai-karus un a-dusēties līdz rītam.
Pēkšņi no Zemes a-dalījās kā-s tum-- ķermenis, ai-skrēja debe-- telpā un sāka riņķot ap Zemi tāpat kā Mēne--.
Saule nei-pratnē a-brīnoja planētas jauno radinieku.
"Cik nea-domī-s un steidzī-s ir šis mazulis! "brīnījās planētas.
17. vingrinājums. Svītriņu vietā ievieto vajadzīgos līdzskaņu burtus! Pasvītrojot norādi, kuros vārdos ir pozicionālās līdzskaņu pārmaiņas!
Makšķernieki a-griezās nometnē, kad i-skanēja celšanās signāls.
Juris i-skrēja no tel-- un a-sveica Leonu ar skaļu saucienu: "Vai daudz noķēri, zvejniek? "
,,Var i-tikt," Leons a-bildēja un ai-steidzās ar spaini, kurā vizēja lielas, skaistas zivis.
Jura seja i-stiepās gara, viņš kļuva dusmī-s un tad i-grūda: ,,Kāpēc mani neu-cēlāt? "
,,Juri, tevi atmodināt no rīta ir nei-pildāms u-devums," iesmējās Aigars.
,,Jurim mie-s saldāks par visu citu," zēni turpināja i-smiet biedru.
Zēns ai-skarts a-griezās un ai-steidzās pa ceļu, kas ieveda i-cirtumā.
Me-- viņam palīdzēja a-gūt savaldību un mieru.
18.vingrinājums. No teksta izraksti vārdus, kuros ir pozicionālās skaņu pārmaiņas! Skaidro tās! (Divreiz vienu un to pašu vārdu neraksti!)
1. Latvija! Tavs vārds ir dārgs ir spožs un dārgs kā zelts. Visi mūsu darbi lai ir kā zelts. Lai tie ir nesavtīgi un kļūst tev par dārgu rotu.
(J.Jaunsudrabiņš.)
2. Pāri mūžiem nu mirdz
Rīga - Latvijas sirds!
(A. Brigadere.)
3. Dziesma te svinīgi šalc,
Un tāds kā svētums te visapkārt stīdz.
Un zieds ir tik balts,
Ka pavisam bail nest līdz.
(I.Ziedonis.)
4. Auga rudzi kā siena, kā mūris,
Mūsu Latvija - rudzu krasts,
Brida zemgaļi, brida kūri
Rudzu putenī sudrabu rast.
(V.Ļūdēns.)
5. Lai latvju ozols, zaļš kas mūžam lapos,
šai rudens vētrā pēdējā stāv drošs.
Jo tie, kas apgūlušies tūkstots kapos
Līdz ceļas mums kā karapulks kāds spožs.
(J. Sudrabkalns.)
6. Tā - tava zeme, tava valsts,
Ko pats tu guvi cīņā garā.
Tu vienīgais tās sargs un balsts;
Tās liktenis guļ tavā varā.
(V.Plūdonis.)
7. Mans zelts ir mana tauta,
Mans gods ir viņas gods!
(R.Blaumanis.)
19. vingrinājums. Liec vajadzīgās pieturzīmes! Ieraksti vārdos trūkstošos burtus! Izskaidro pozicionālās pārmaiņas aiz vārdiem, kuros tās ir vērojamas!
Agrajās jaunības dienās kā-- puisis sastapa vi-daiļāko meiteni
Viņa smējās un smiekli kā gaišas lāses sakrita piekrastes ievājā
La-sirdīgais puisis stāstīja meitenei par kokiem un putniem kas a-dzīvoja šos mežus
Vai ta-s tēvs nebija me-sar-s meitene u-traukti vaicāja
Nē nē mans tēvs bija lielisks skroderis puisis a-bildēja
Viņš zināja ka a-ģēr-s ceļ vīru godā Tēvs bija taisnī-s un godī-s vīrs Viņš šuva tikai godīgiem ļaudīm u-svēra jauneklis
Tad jau ta-s tēvs bija varen gudru ļaužu ja tūliņ pazina kurš goda vīrs i-brīnījusies sacīja meitene.
Jā viņš prata cilvēkus izmērīt tikpat kārtīgi kā vadmalas un linu baķus vēl tagad mums mājās pie mūrīša pieslieta stāv tēva olek-s ģimenes svētums paaudžu mantojums klu-- un domī-s turpināja puisis.
20. vingrinājums. Izlasiet vārdus un skaidrojiet, kur šajos vārdos sastopams līdzskaņu pagarinājums! (Skaidrojumu veiciet pēc parauga!)
Paraugs: akka vai ak:a; lappa vai lap:a.
Ķepa, rati, gripa, ripa, suka, zaķis, muša, ķipars, reti, aši, kapi.
21. vingrinājums. Pasvītrotajos vārdos analizē skaņas! Analizējot skaņas, nosaki:
a) īsos patskaņus;
b) garos patskaņus;
c) divskaņus;
d) skaneņus;
e) balsīgos un nebalsīgos troksneņus;
f) pozicionālās skaņu pārmaiņas.
Atrod vārdus, kuru izrunā notiek pozicionālās līdzskaņu pārmaiņas, izskaidro tās! Uzraksti pārbaudes formu!
No visiem ziediem vislaipnākais man vienmēr licies rimtīgi mazais, bet spēcīgi smaržīgais liepu zieds. Un no visām laipām visjaukākā - liepu lapu laipa, ko novij cilvēka laipnība. Pats vārds ,,laipnība" ar liego , glāsmaino ,,l" skaņu atgādina gludi glaudīgo liepu lapu. Tā ir tilts, kas ved no cilvēka sirds uz cilvēka sirdi.
(Z. Mauriņa.)
22. vingrinājums. Nosaki pozicionālās pārmaiņas izceltajos vārdos! Raksti iekavās aiz izceltā vārda!
Nakts ( ) bija auksta. Gaiss ( ) svaigs ( ), smaržīgs ( ). Augstu ( ) debesīs slīd mirdzošs ( ) mēness ( ).
Kailiem kokiem ir īpašs ( ) skaistums. Viss ( ) noteikts ( ), ass ( ), mierīgas, izturīgas ( ) rūdījuma krāsas. Eglīšu dārzs ( ) labi aug. Spīd balts ( ) purva bērzs ( ).
Melna avota upīte izplūst ( ) starp koku saknēm. Vasarās gar upīti sakuplo augsts ( ), biezs ( ), ēnains vīgriežu mežs ( ).
( Pēc A. Caunes.)
23. vingrinājums. Uzmanīgi lasi doto tekstu un liec svītriņu vietā vajadzīgos līdzskaņu burtus!
U-krita snie-s.
Nodrebēja bēr-s un pat lepnā priede.
U-sitis melnā mēteļa apkakli, dzenis savā la-sirdībā rausās au-šup priedē pavaicāt, kādēļ tā dreb.
Vē-š bija i-kropļojis tās i-skatu nolauzis vienu zaru. Vā-s sāpēja tā, ka sāpes a-balsojās arī lepnā koka sirdī.
Dzenis i-stiepa savu garo knābi un klusi pieklauvēja. Viņš ilgi runāja ar priedi. Dzenis bija tik saudzī-s, mierī-s un draudzī-s, ka pat ziemas aukstumā priedei brūce sadzija.
Koks atkal lepni i-slēja galotni. Bet dzenis brida tālāk pa ai-snigušajām meža takām.
( Pēc S. Kaldupes.)
24. vingrinājums. Lasi uzmanīgi doto tekstu! Izcel tos vārdus, kuros vērojamas pozicionālās skaņu pārmaiņas!
Aplam lielmanīgs auga māmuļai viens vienīgs dēls. Ne rīts viņam lika rasā brist, ne vakars miglā saldēties. Tik pa pašu pusdienas laiku puika atgūlās sētas mauriņā.
Tad iegribējās luteklim ceļu ceļus izstaigāt, palūkoties, kāds izskatās svešs ciems un mežs. Viņš prasīja mātei: ,,Vai man ir savs svētku apģērbs? Vai tam zelts viz pogās, lai varu ļaudīm acis apžilbināt?"
Nu tēvam bija jāatrod izveicīgs kalējs, kas var mātes zelta saktu pārkalt deviņās zelta pogās.
Vēl bija vajadzīga cepure varavīksnes krāsās, lai katrs dēlu redz jau no tālienes un protas laikus labdienu padot.
Kur tāds brīnums atrodams?
Stāv tēvs bez padoma kā tukšs salmu kūlis.
Kā iztapt luteklim?
( Pēc S. Kaldupes.)