VĒSTURISKĀ PATSKAŅU MIJA jeb ALTERNĀCIJA
Par patskaņu miju sauc tādas skaņu pārmaiņas, kad dažādos no vienas saknes atvasinātos vārdos sākotnējā patskaņa vietā stājas kāds cits patskanis vai divskanis. Piemēram: zeļu zēlu zaļš zāle; bīties biedēt baidīt. |
Tālā senatnē (indoeiropiešu pirmvalodā) ir pastāvējuši zināmi skaņu likumi, kuru iedarbība ir noteikusi kā pašas patskaņu maiņas, tā arī nospraudusi stingras robežas, ar kādiem citiem patskaņiem vai divskaņiem zināmais patskanis var mainīties.
Tie fonētiskie likumi, kas nosacīja šo patskaņu miju, laika gaitā ir zuduši, bet no kādas vienas saknes atvasināto vārdu vai arī formu tipos ir nostiprinājušies noteikti patskaņi vai divskaņi, kas vēl tagad norāda uz kādreizējo patskaņu miju.
Šī patskaņu mija, kas tagad ir sastopama no vienas saknes atvasinātajos vārdos, nav atkarīga no mūsdienu valodas fonētiskajiem likumiem.
Izšķir trīs patskaņu mijas rindas.
1) i - rinda
Patskanis i, ī (ij) var mīties ar ie, ei, (ej, ēj) un ai.
| i | ī (ij) | ie, ei (ej,ēj) | ai |
| stiga | steigt | staigāt | |
| smīdināt | smieties, smejot | smaidīt | |
| likt | lieku | ||
| līt, lija | liet, leju, lēju | laistīt |
2) e - rinda
Šaurais un platais e mijas ar šauro vai plato ē, ar a, ā un divskani o, bet, ja aiz saknes tieši seko r, l, m, n, - arī ar i.
| e | ē | a | ā | o | i |
| plešu | plētu | plats | plātīt | ||
| mest | mētāt | pamats atmata |
|||
| velt | vēlu | valstīt | vaļāties | viļāt | |
| ņemt | ņēmu | noma |
3) u - rinda
Patskanis u mijas ar ū (uv) un au (āv).
| u | ū (uv) | au (āv), o (uo) |
| kust | kūst | kausēt |
| pludināt | plūst | plosts |
| žūt, žuva | žaut žāvēt |
|
| just | jūtu | jaust |
Šī informācija Tev var noderēt, vingrinoties vārda sastāva noteikšanā, īpaši vērojot vārda saknes maiņu, kas radusies vēsturiskās patskaņu mijas rezultātā.