1. vingrinājums. Dotajiem darbības vārdiem uzraksti
1) īstenības izteiksmes vienkāršās pagātnes 3. personas formu;
2) nenoteiksmi;
3) divdabi ar izskaņu -dams.
1. Nesu, plēšu, aizmirstu, elšu, piekūstu.
2. Griežu, laužu, lūstu, graužu, , beržu.
3. Vedu, ēdu, plūstu, kožu, snaužu, svīstu.
4. Metu, cērtu, situ, pūšu, jūtu.
5. Degu, dīgstu, augu, noslīgstu (ceļos), salīgstu (ganu).
6. Kliedzu, , liedzu, lūdzu, beidzu, steidzu.
7. Roku, līkstu, mūku, velku, sāku, satieku.
8. Saucu, nāku, kviecu, dīcu, jaucu.
9. Urbju, glābju, kniebju, reibstu, ieskābstu.
10. Klūpu, vērpju, drūpu, topu, kopju, stiepju, slāpstu.
2. vingrinājums. Darini divdabjus ar galotnēm -dams vai -damies, uzrakstot šos vārdus arī pagātnes 3. personas formā!
Paraugs: sakarst - sakarsa sakarsdams;
drāzt - drāza - drāzdams
apklust, plēsties posties, lauzties, kost, izlaist, ienīst, sist, cirst, skaisties, krist, sajust, censties, mesties
3. vingrinājums. Noraksti vārdus, liekot svītriņu vietā z vai s, bet blakus uzraksti darbības vārdus pagātnes 3. personas formā!
Paraugs: ēst, apēsts, ēzdams - viņš ēda.
ko - t, noko - ts, ko-dams
aizve - t, aizve - ts, aizve - dams
nosvie - t, nosvie - ts, nosvie - dams
mo - ties, mo - damies
saspie - t, saspie - ts, saspie - dams
svī - t, svī - dams
lai - ties, lai - damies
plū - t, plū - dams
izcie - t, izcie - ts, izcie - dams
nopū - t, nopū - ts, nopū - dams
apgrie - ties, apgrie - ts, apgrie - damies
nolau - t, nolau - ts, nolau - dams
izdzē - t, izdzē - ts, izdzē - dams
aizmir-t, aizmir - ta, aizmir - dama
saplē - t, saplē - ts, saplē - dams
4.vingrinājums. Darini divdabjus ar galotni ts no dotajiem darbības vārdiem!
Paraugs: izlauza izlauzts;
sajuta - sajusts
Sagrauza, saplēsa, aiznesa, sasita, izbrida, ienīda, izsvieda, noauda
5. vingrinājums. Raksti teikumus, svītriņu vietā liekot s vai z!
1. Neej ar stipru lau-ties!
2. Lū-ti, ja lauž, bet neļaujies liekties!
3. Koks, kas čīkst, tik ātri nelū-t!
4. Dzīvo kā suns ar kaķi plē-damies
5. Ko nevar celt, to nevar ne-t.
6. Vediet mani kur ve-dami, pār tiltiņu nevediet!
7. Daudz varam runāt un sprie-t, kāds uzdevums cilvēka dzīvei.
8. Skolēni stāvēja ap skolotāju, apsprie-dami sarīkojuma programmu.
9. Otrā klase, sacen-damās ar pirmo, uzvarēja.
10. Ē-dams nerunā! Nu viss ir apē-ts.
11. Kad darbs būs padarīts, varēsim atsē-ties un atpū-ties.
12. Viegla vēsma plū-t pa vaļējo logu karstajā istabā.
6. vingrinājums. Uzrakstiet minētajām darbības vārdu formām atbilstošās nenoteiksmes un vēlējuma izteiksmes formas!
Aužu, kožu, elsu, plēšu, brīnos, domāju, vizinos, sviežu, laužu, kūstu, lūstu, urbju, kāpjam, atgrūž, pārsprieda, grauž.
7. vingrinājums. Noraksti tekstu, liec vajadzīgās pieturzīmes! Izraksti izceltos vārdus tādā formā, kurā būtu līdzskaņa d noteiktā mija!
Kovārnis ir putns kas prot izmantot vēju un meistarīgi pārvalda savas kustības.
Tas ļauj vētrai sevi uzsviest augstu gaisā lai tad ātri pagrieztos un gāztos lejup.
Kad vētra grib aizpūst kovārni uz austrumiem tas ar spārnu palīdzību aiznes savu ķermeni uz rietumiem.
Kovārnis ļoti pieķeras savam kopējam un cenšas viņam visur sekot.
Kad kopējs spiests atstāt istabu putns gatavs laisties līdzi.
Pārgājienos vai izbraukumos ar divriteni kovārnis arī izpauž savu mīlestību un neatpūzdamies lido kopējam līdzi.
8. vingrinājums. Ieraksti daudzpunktes vietā vajadzīgo burtu! Tā lietojumu pamato, uzrādot pārbaudes formu! Pasvītro divdabjus! Nosaki, pie kuras grupas tie pieder!
svī...dams
grie....ties
lau...t
izgai....dams
mo....ties
aizmir....dams
plē...dams
bri...t
cen....ties
cen....damies
9. vingrinājums. Uzrakstiet vārdus, svītriņu vietā liekot vajadzīgo s vai z burtu! Dariniet šo vārdu vēlējuma izteiksmes formu!
|
ber - t bā - t cir - t gā - t ku - t grie - t |
plē - t atlai - ties noskai - ties apsē - ties pazu - t |
10. vingrinājums. Visus darbības vārdus pārveido īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3.personā, darini lietvārdus, kas atvasināti ar izskaņu -šana!
Paraugs: svīda - svīst - svīšana
Kalta, plūda, brieda, nīda, mulsa, izgaisa, nodzisa, izkusa, novīta, ausa, klīda.
11. vingrinājums. Ieraksti svītriņu vietā vajadzīgos līdzskaņu burtus! Pasvītro tos vārdus, kuros ir vēsturiskā līdzskaņu mija!
Nojau-t, pārvēr-ts, gā-t, pū-t, grie-t, grū-t, dzē-t, lai-tu, o-t, ber-t, el-t.
12. vingrinājums. Pasvītro tekstā vārdus, kuros ir vērojama vēsturiskā līdzskaņu mija! Iekavās aiz vārda norādi mijas locekļus!
Atmata bija apvērpta baltiem tīmekļu pavedieniem. Pusdienās tie pacēlās no zemes un, viegli mirdzēdami, šūpojās gaisā kā vaļā palaistas zīda buras. Annele smaidīja un pūta viņus vējā: lai brauc uz siltām zemēm.
Dzērvju purvā klaudzēja cirvji. Kaimiņš lēkāja no ciņa uz cini un gāza alkšņus kā niedras. Nemierīgi un juceklīgi dzērves lidoja, sasaucās, tad sarindojās kāsī kā divos spārnos.
Maigi, aizplīvuroti atskanēja saucieni priekšā, vidū, rindas galos. Ko viņas sauca? Annele izstiepa rokas. Ka tā prastu lidot! Nenolaida acu, kamēr aiz baltā mākoņa aizgrima slaidās pasaules ceļinieces.
( A. Brigadere.)
13. vingrinājums. Uzraksti dotos vārdus tādā formā, lai saknē rastos vēsturiskā līdzskaņu pārmaiņa! Uzrādi šīs pārmaiņas veidu!
Vāverīte, minūte, gulbis, kaķītis, pūst, spriest, glābt, zvirbulis, plūme, balodis, roka, egle, draugs, sniegs, mest.