1.vingrinājums. Svītriņu vietā lieto pareizos patskaņa burtus e vai ē!
V-lta zīm- s-n-s. M-s n-sam v-cmāmiņai puķ-s. Puķ-m dz-lt-ni ziedi. Māt- rav- z-m-ņu dob-s. Puķu dob-s saaugušas n-zāl-s. V-lu vakarā m-s s-d-jām -z-ra krastā. Saulīt- jau bija noriet-jusi.
2.vingrinājums. Svītriņu vietā lieto pareizos patskaņa burtus i vai ī!
Kaķ-s m-l s-ld-ties saulē. Saul-te s-lda mūs v-sus. Runc-s t-ra savu kažoku. Sun-t-s grauž kaul-ņu. P-les un zos-s m-l peldēt. Pēter-s -r sl-nks un neuzman-gs. C-t- zēn- mācās čakl-. V-svald-s -r sat-c-gs. R-ta -r cent-ga. Sl-nkiem skolēniem nepat-k ne las-t, ne rakst-t.
3. vingrinājums. Svītriņu vietā lieto pareizos patskaņa burtus a vai ā!
Mūsu m-j- liel-. Liel- m-j- liel-s ist-b-s. Ist-b-s st-v d-ž-d-s mēbeles: g-ldi, gult-s, sk-pji. Gult-s mēs guļ-m. Skapjos gl-b-j-m drēbes. Uz plauktiem st-v gr-m-t-s. D-ž-s gr-m-t-s ir skaisti -ttēli. Cit-s ir jauk-s p-s-k-s.
4. vingrinājums. Svītriņu vietā lieto pareizos patskaņa burtus u vai ū!
-pmalā zēni satika kr-sttēv- -ldi. Kr-sttēvs viņ-s -zl-dza pavizināties ar laiv- pa -pi. -dens bija d-ļķains. Vajadzēja -zmanīties, lai ne-zbraukt- kādam zem-dens akmenim. Vakarā -pmalā k-rināja -g-nsk-r-. Mežā kliedza p-ce -n -pis. P-ce -n -pis ir nakts p-tni.
5. vingrinājums. Raksti vārdus, pagarinot attiecīgo patskaņa burtu vārda saknē!
Stiga - -, kazas - -, garša - -, sals - -, leja - -, putināt - -, mati - -, upi - -, sili - -, mikla - -, pļava - - .
6.vingrinājums. Raksti vārdus, saīsinot attiecīgo patskaņa burtu vārda saknē!
Rādīt - -, mānīt - -, zāļu - -, lāsi - -, māku - -, līkums - -, sālīt --, līka - -, mēle - -, līki - - .
7. vingrinājums. Izlasi tekstu! Pasvītro īso patskaņu burtus ar vienu svītru un garo patskaņu burtus ar divām svītrām!
Kad vakara vēsums pūš, mēs saejam visi ap šķūni un izkaptis tiek pakārtas aiz spāres rindā. Visa miesa man sūrst no sviedriem un rokas sāp. Es aizeju tālu uz upes malu, kur melni atvari un niedras, un metos ūdenī. Ūdens ir kā sasildīts, kūp un garo tāpat kā es. Ilgi man netīkas iet ārā, bet, kad izeju, esmu kā atjaunots un viegls nāku atpakaļ.
( J.Akuraters "Kalpa zēna vasara".)
8. vingrinājums. Ievietojiet izlaistos patskaņu burtus dotajos vārdos!
J-ra, bl-ze, g-lbis, gl-ze, g-lva, d-rzs, d-rbs, r-dens, m-konis, n-gla, s-nas, r-ds, pl-sma, g-rķis, -bele, b-lss, v-vere, m-te, č-ska, gr-ķis, kr-sns.
9. vingrinājums. Veidojiet vārdu pārus pēc dotā parauga, kuri atšķiras ar patskaņu garumu.
Paraugs: m-la - mala, māla.
d-ja s-kas v-rs m-ti g-rša
kl-js v-ru m-la m-sa b-rs
gr-va s-ja p-t l-si
g-nīt v-rdi v-ru k-ru
10. vingrinājums. Pārveido darbības vārdus no nenoteiksmes formas īstenības izteiksmes vienkāršajā tagadnē! Kāds pareizrakstības likums jāievēro III konjugācijas 1.grupas darbības vārdu formu rakstībā? Rakstot atceries to!
1. Mēs .............. (lasīt) ļoti interesantu grāmatu.
2. Jūs ............ (steigties) uz darbu rīta agrumā.
3. Viņš ............ (darināt) skaistas krelles, bet mēs ............. (darināt) dažādas ādas jostas.
4. Jūs ........... (solīties) to izdarīt katru dienu.
5. Viņš ........... (pavērties) manī, mēs kopā ............. (nodrebināties) no nejaušā pieskāriena.
6. Mēs ............ (stādīt) jaunus kociņus pils lielajā parkā.
7. ........... (sākties) lietainas dienas.
8. Vai jūs ........... (pārzināt) visus gramatikas likumus?
9. Mēs ........... (lūgt) un ............. (gaidīt) visus talkā.
10. Kāpēc jūs ........... (smērēt) šo papīra lapu?
11. vingrinājums. Lasi dotos teikumus! Svītriņu vietā raksti a vai ā!
1. Tā ir mana las-mā grāmata.
2. Atradu bērnus dārzā ogas las-m.
3. Vakarā visi salas-s ap ugunskuru.
4. Suns sarg- māju.
5. Lai viņš no manis sarg-s.
6. Šī manta ir glabāj-ma un sargāj-ma.
7. Liel-s kā gailis!
8. Ienaidnieks atkāpj-s.
9. Skolēni skat-s uz skolotāju.
10. Vai mēs kumosus skait-m, ka neēd-t?
11. Lai viņš pateic-s par gudro padomu.
12.vingrinājums. Lasi dotos teikumus! Svītriņu vietā raksti a vai ā!
1. Jo vairāk māc-s, jo vairāk zina.
2. Mēs māc-mies no savām kļūdām.
3. Kad ūdens nāk mutē, jāmāc-s peldēt.
4. Mazs bērns ir visur pamāc-ms.
5. Laiks apmāc-s.
6. Brīn-s tēvs, māte brīn-s,
Ko tur Jānis cīnīt cīn-s.
7. Gauži raud zaļa zāle,
Kājiņām samin-ma.
13. vingrinājums. Lasi dotos teikumus! Svītriņu vietā raksti a vai ā!
1. Kur bērni tik ilgi kavēj-s?
2. Šis darbs nav kavēj-ms.
3. Uzvedies kā pienāk-s!
4. Tās dvīņu māsa līdzin-s viena otrai.
5. Mēs lūdz-m un gaid-m katru palīgā!
6. Ko jūs tur dar-t?
7. Kāpēc jūs apgraiz-t kokiem mizu?
8. Vai jūs prot-t šo darbu?
Kas dar-ms, tas padar-ms.
14. vingrinājums. Dotos vārdus uzrakstiet īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes daudzskaitļa 1. un 2. personā!
Skatīt, vīties, vīt, graizīt, grozīt, lasīt, bīties, cīnīties, brīnīties, sacīt, rīt, godināt, darināt, darīt, audzināt, cept, mazgāt, rakstīt, godāt, mīt, šķirstīt, tīrīt.
15. vingrinājums. Dotos vārdus uzrakstiet īstenības izteiksmes vienkāršās pagātnes daudzskaitļa 1. un 2. personā!
Taustīt, locīt, zināt, sargāties, lauzt, lauzīt, mocīt, raidīt, virzīties, laizīt, bārstīt, raustīt, mācīties, vest, aicināt, saistīt, pelnīt, baidīt.
16. vingrinājums. Rakstiet apstākļa vārdus, liekot svītriņu vietā īsos vai garos patskaņa burtus!
apmēr-m augš-p brīž-m cit-di cit-r
gauž-m kam-r krust-m līdz-s lēn-m
netīš-m palēn-m pagal-m palaik-m pamaz-m
pārpār-m piep-ši teciņ-s turpret-m tūl-t
tūdal-ņ vis-r vism-z
17.vingrinājums. Uzrakstiet vārdus, svītriņu vietā liekot īsa vai gara patskaņa burtu!
akt-vs shem-tisks leģend-rs fan-tisks mob-lais
aktu-ls hum-ns sol-ds di-tisks demokr-tisks
18. vingrinājums. Pārveidojiet uzrakstītos lietvārdus daudzskaitļa akuzatīvā un lokatīvā!
Laiva, stunda, tērce, zīle, uguns, dūksts.
19. vingrinājums. Pārveidojiet uzrakstītos lietvārdus vienskaitļa akuzatīvā un lokatīvā!
Vilnis, ledus, mēness, zibens, varonis, klēts, tirgus, asmens, šķīvis, brālis.
20. vingrinājums. Dotajiem vārdiem mainiet saknes patskaņa garumu, veidojot jaunus vārdus!
Lapa, likums, seja, garša, rādīt, mānīt, sāku, zāļu, kūst, lāsi.
21.vingrinājums. Pārveidojiet uzrakstītos darbības vārdus vienkāršās tagadnes un pagātnes daudzskaitļa 1. un 2. personā, nosakiet to konjugāciju!
Traukties, steigties, priecāties, strādāt, ziņot, meklēt, augt, sākt.
22. vingrinājums. Pārveidojiet uzrakstītos darbības vārdus vienkāršās tagadnes daudzskaitļa 3. personā un vienskaitļa 1. un 2. personā, nosakiet to konjugāciju!
Brīnīties, iejusties, pūlēties, sacensties, iedraudzēties, cīkstēties, radināties, iedomāties, apspriesties, nekļūdīties.
23. vingrinājums. Lasi dotos teikumu piemērus un liec nepieciešamās pieturzīmes! Pasvītro īsos patskaņus ar vienu svītru, bet garos - ar divām svītrām!
1. Jāņtārpiņ kas tavā lukturī uguni lej
Varbūt tur mīļā saulīte muļķīte smej
2. Naktī kad murgos un neziņā sāpīgi sāp
Visu redzoša actiņa pasauli glābj
3. Kā melna sēkla rītos cīrulis
Caur zilgmes mālu uzdīgst padebešos
Un savos gaisīgajos ābeļziedu nēšos
Nes diena teciņiem vien atbalsis
4. Alkst rīta svīdums jau pēc saules stara
Un debesis pēc cīruļiem un strazdiem
Alkst upes drīzāk pārlēkt saviem krastiem
Un bērzā ietrīsēties zaļa skar
(L.Briedis)
24.vingrinājums. Svītriņu vietā liec vajadzīgos patskaņu burtus!
Ģeogr - fs, t - risti, rev - zija, ģit - ra, magn - ts, poz - cija, f - bula, apr - lis, k - no, kalend - rs, bibliot - ka, alb - ms, r - dio, ģ - rbonis, dež - rēt, ekr - ns.
25. vingrinājums. Izlasi dotos teikumus! Pasvītro tos vārdus, kuru rakstība dotajos pāru teikumos neatšķiras, bet izruna atšķiras!
1. Ved mani uz laimīgo zemi!
2. Cik negarda bija putra, ko pirmīt ēdu!
3. Gulbītis ved zēnu mājās.
4. Cik gardu putriņu tagad ēdu!
26. vingrinājums. Ieraksti dotajos vārdos vajadzīgo patskaņa e vai ē burtu! Iekavās aiz vārda norādi tā vārdšķiru!
Slid-ns (-), draudz-ne (-), dev-js (-), kaķ-ns (-) skol -ns (-), tagad-js (-), put-nis (-), sis-nis (-) virs-js (-)kal-js (-) slep-ns(-), zil-ne (-), tel-ns (-).
27. vingrinājums. Izraksti vārdus, kuros burtu skaits atšķiras no skaņu skaita!
1. No Jēkabiem līdz Miķeļdienai latviešu zemnieki novāca dārzus un tīrumus.
2. Skanēja saucieni, sasaukšanās, dziesmas un smiekli, reizēm tāds kā rīkojums vai pavēle.
3. Reizēm dūmi savērpās līdz zemei, tad nekas nebija saskatāms, reizēm atkal sārti uzliesmoja, spilgti un skaidri varēja sazīmēt nesējus.
(Pēc A.Upīša)