LĪDZSKAŅI
Līdzskaņi ir skaņas, kuras izrunājot gaisa plūsma mutes dobumā sastop kādus šķēršļus. |
Latviešu valodā ir 26 līdzskaņi: b, c, č, d, dz, dž, f, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, p, r, s, š, t, v, z, ž.
Klasificējot latviešu valodas līdzskaņus pēc mēles un lūpu darbības, tos izrunājot, izšķir mēleņus un lūpeņus.
Līdzskaņus var iedalīt pēc skaņas trokšņa vai toņa daudzuma. Pēc skaņas trokšņa vai toņa daudzuma līdzskaņus iedala troksneņos un skaneņos. Troksneņu izrunā vairāk dzirdams troksnis, skaneņu izrunā tonis kopā ar troksni.
Troksneņus iedala balsīgajos un nebalsīgajos.
pēc aktīvā runas orgāna |
mēleņi: c, č, dz, dž, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, n, ņ, r, s, š, t, z, ž lūpeņi: b, p, m, v, f |
|||
Līdzskaņu iedalījums |
pēc skanīguma |
troksneņi: b, c, č, d, dz, dž, f, g, ģ, h, j, k, ķ, s, š, t, v, z, ž skaneņi: l, ļ, m, n, ņ, r |
||
pēc balsīguma |
balsīgie: b, d, g, ģ, dz, dž, z, ž, j, v un visi skaneņi nebalsīgie: p, t, k, ķ, c, č, s, š, f, h |
Līdzskaņu latviešu valodā ir vairāk nekā patskaņu, tie ir ļoti dažādi.
Līdzskaņi f un h ir pārņemti no citām valodām un latviešu valodā sākti lietot tikai pagājušajā gadsimtā, tāpēc tie ir sastopami tikai svešvārdos, piemēram: fabula [no latīņu fabula] - 'īss alegorisks stāstiņš, parasti ar pamācošu raksturu'; fakts [no latīņu factum] - patiess, neizdomāts atgadījums, notikums.
Līdzskaņu dz un dž apzīmēšanai latviešu valodā lieto divus burtus. Piemēram: dzimtene, Dzintra, sedz, dedz, džinsi.