1.vingrinājums. Izrunā katrā teikumā visas skaņas!
1. Mēs ķeram ķiršu ķekarus.
2. Ģiģu ģimene aizņēmās zāģi.
3. Viņi saņēma jaunas ziņas.
4. Viļņu viļņiem ceļas balta migla.
5. Viņi šķūnī šķiro šķilas.
6. Lietus līst lielām, slīpām pilēm.
7. Augstu lido divi lieli putni.
Šķīvī bija šķiņķa šķēles.
2. vingrinājums. Izlasi doto tekstu, pasvītro balsīgos līdzskaņus ar vienu svītru, bet nebalsīgos - ar divām!
1. Man pieder piesnidzis mežs, Uzdāvini man baltu sniegu,
Piesnidzis mežs pat vasaras tveicē, Baltas pārslas lai matos krīt.
Un šajā mežā rūķītis mazs Lai pasauli beidzot atrod
Uz baltām ērģelēm klusumu spēlē. Ar tīru sniegu apsnidzis rīts.
(A.Bergmanis)
3. vingrinājums. Kurš līdzskanis neiederas kvadrātiņos, kāpēc?
v |
n |
z |
m |
d |
b |
dz |
g |
dž |
l |
r |
k |
f |
t |
h |
c |
š |
b |
k |
p |
s |
l |
č |
ķ |
4.vingrinājums. Daudzpunktes vietā raksti vajadzīgos līdzskaņus! Pieraksti pārbaudes formu, kas rāda, ka esi izvēlējies pareizo burtu!
vē... ūdens dzidra bal... liels negai...
zaļa bir...s karsta dzel...s grei...s žo...s
slap...š mētelis ko... dār...s mirdzo... snie..s
pavir... dar...s plaš.. lau...s
5. vingrinājums. Daudzpunktes vietā ieraksti tādus līdzskaņus, kas mainītu vārda nozīmi!
Iesaisti šos vārdus katru savā teikumā tādās formās, lai skaidri būtu saklausāms neskaidrais līdzskanis!
1. lo...s - lo...s
2. ra...s - ra...s
3. sal...s - sal...s
4. lie...t - lie...t
6. vingrinājums. Sagrupē vārdus divās grupās: Vienā liec tos, kas sākas ar balsīgu līdzskani, otrā - ar nebalsīgu!
Dot, dzīve, hokejs, cilvēks, rokturis, ļaudis, džentlmenis, šūpoles, pūpoli, josta, firma, gods, zāģis, jauns, kurši, nebalsīgs, meija, balsīgs, žogs, harmonikas, ģimene, tirgus, ķepa, vesels.
7. vingrinājums. Lasi vārdus, vingrinoties mīksto līdzskaņu pareizā izrunā!
1. Ķēde, ķeizars, ķemme, ķepa, ķepēt, ķermenis, ķilavas, ķīla, ķiploki, ķirši, ķīvīte; ģenerālis, ģeogrāfija, ģimene, ģīmetne, ģimnāzija, ģipšakmens, ģitāra; šķaudīt, šķavas, šķēle, šķēps, šķēres, šķērsām, šķērsiela, šķīdonis, šķībs, šķīdums, šķiedra, šķira, šķirne; sarežģīt, sarežģījumi, mežģīt, izmežģījums, režģis.
Knaģis, ogļdeģis, gaišreģis, kolēģis, norvēģis, kuģis, bruģis; kaķis, āķis, spieķis, grieķis, mediķis, keramiķis, komiķis, mehāniķis, piķis, etiķis, politiķis, fiziķis, optiķis, leņķis, ērkšķis, knakšķis, rūķis, pūķis.
8. vingrinājums. Izlasi doto tekstu! Pasvītro mīkstinātos līdzskaņus!
Ķepainis ķērās pie mājiņas celšanas viens pats. Cēla veikli, uzcēla ātri, tikai viena nelaime mājai vienā pakšķī caurums, trūka viena ķieģeļa. Tā paša, kuru Ķepainis bija atdevis Ķiparam. Pasūkāja Ķepainis vienu ķepu, pasūkāja otru kā pakšķis caurs, tā caurs.
( M. Bendrupe.)
9. vingrinājums. Sakārto dotos vārdus alfabēta secībā! Pasvītro balsīgos troksneņus!
Zirgs, kumeļš, rumaks, kleperis, baltiņš, ābolainis, pelēcis, salnis, dūkanis, sirmis, bēris, laucis, dzeltenis, blesis, sarķis, melnis.
10. vingrinājums. Izraksti no doto vārdu virknes tikai tos, kuros ir mīkstie līdzskaņi un šņāceņi!
Duets, žurnāls, zirgs, zirdziņš, žirafe, lācis, džigits, džentlmenis, olas, lāčumāte, zaķis, ceplis, austere, paparde, šķūnis, priekšķepas.
11. vingrinājums. Uzmanīgi lasi dotos teikumus un liec nepieciešamās pieturzīmes! Svītriņu vietā ievieto vajadzīgos līdzskaņa burtus!
1. Vētrā i-skalotais jūras krasts atsedzis koku un krūmu saknes bet piegružotajā liedagā guļ jūras izsviesti a-glumējuši baļķi.
2. Visgarām krastam kā atritināts grīdas celiņš ai-stiepjas jūraszāļu un aļģu klājiens kaut kur netālu kāpās vērojams da-s la-s gājējs kas brīžiem aizklīst pat līdz jūrai.
3. Kā-s miers un plašums ir pie jūras gribas dziļāk ieelpot svaigo jūras gaisu un ilgāk u-kavēties tās tuvumā.
4. Jau i-klīst tumšie sniega mākoņi kas ai-sedza sauli un tiklīdz koku zaros sāk draiskuļot pavasara vēj- putnu dzīvē manāms mož- noskaņojums.
5. Kovārņi skaļi brē-dami un lidinādamies viens otam pakaļ meklē kur varētu labāk iekārtot li-zdu.
6. Laukos vītero cīruļi bet a-plūdušajās pļavās lī-smi sasaucas ķīvītes jo kad dziedātājputni u-sāk savus koncertus tad skan vi- me-.
12. vingrinājums. Uzmanīgi lasi dotos teikumus un liec nepieciešamās pieturzīmes! Svītriņu vietā ievieto vajadzīgos līdzskaņa burtus!
1. Pavasarī mežs it kā a-dzīvojas kad putni meklē ligzdošanas vietas au-stu koka zaru žāklītē labi tālu no stumbra vālodzīte uzkar savu ligzdiņu lai vēj- šūpo mazos putnēnus.
2. Ķīķis ir plēsī-s putns un la-prāt pavasaros iekārtojas kraukļu vārnu un citu putnu ligzdās turpretī kaņepītis ligzdošanai izvēlas smalkas eglītes paegļu krūmus un dzel-ceļa dzīvžogus.
3. Vi- mežs ir pilns visdažādākajiem zvēru putnu un kukaiņu mājokļiem.
4. Acis ti-o var pā-redzēt zālaino līdzenumu tālumā redzamas atvērušās lilijas kuras kā balti tauriņi dejodami savu draisko deju viegli šūpojas starp zaļām platām lapām.
13. vingrinājums. Ieraksti vajadzīgos balsīgā vai nebalsīgā līdzskaņa burtus!
1. Glu-s 13. Sal-s
2. Skar-s 14. Uzmanī-s
3. Skā-s 15. Kārtī-s
4. Gau-s 16. Savā-s
5. Sirdī-s 17. Spo-s
6. Ro-s 18. Gro-s
7. Zo-s 19. Strī-s
8. Zie-s 20. Mū-s
9. Mie-s 21. Lo-s
10. Straz-s 22. Sar-s
11. Bēr-s 23. Spie-s
12. Me-s 24. Ga-s
14. vingrinājums. Sakārto dotos vārdus alfabēta secībā! Vienā stabiņā raksti vārdus, kas sākas ar balsīgā līdzskaņa burtu, otrā stabiņā vārdus, kas sākas ar nebalsīgā līdzskaņa burtu!
Radio, žurnāls, grāmatiņa, televizors, laikraksts, palīgs, pēcpusdiena, pienākums, skola, literatūra, prieks, ģeometrija, lasītājs.
15. vingrinājums. Vai šo vārdu izruna un rakstība sakrīt? Pārveido vārdus tā, lai tie beigtos ar patskani i ! Pārveidojumus uzraksti un salīdzini ar izrunu!
Labs, draugs, galds, glābt, nejaušs, raksts, noteikts, košs, drošs, klēts, kluss, tāss, plakāts, gaišs, vanags, jumts, vaigs, lakats, logs, rads, rats, rūts, auss.