SVEŠVĀRDI JEB INTERNACIONĀLISMI
Līdzās senākajiem aizguvumiem latviešu valodā ir arī aizguvumi, kas tiek lietoti daudzās Eiropas tautu valodās.
Tiem ir liela līdzība skanējumā, rakstījumā un nozīmē, diezgan bieži nozīme ir pilnīgi vienāda. Tādi ir, piemēram, vārdi:
metāls (vāc. Metall, angl. metal, fr. métal), kultūra, (vāc. Kultur, angl. culture, fr. culture), eksāmens (vāc. Examen, angl. examination, fr. examen).
Šie vārdi ir pazīstami arī citās lielu un mazu tautu valodās.
Aizguvumus, kas sastopami daudzās valodās, sauc par svešvārdiem. Par internacionālismiem tos dēvē plašās izplatības dēļ. |
Apkarodami nevajadzīgus aizguvumus, bet vēlēdamies bagātināt vārdu krājumu, padarīt pieejamākas citu tautu kultūras vērtības, internacionālismus popularizēja jaunlatvieši.
Internacionālismu cilmi, nozīmes, pareizu izrunu un rakstību atspoguļo svešvārdu vārdnīcas. Svešvārdu rakstību iespējams noskaidrot arī pareizrakstības un citās vārdnīcās. Tie svešvārdi, kas nesen ienākuši latviešu valodā, pagaidām vēl vārdnīcās nav atrodami.
Salīdzinājumā ar dzimtās valodas vārdiem internacionālismiem raksturīgas specifiskas fonētiskas pazīmes:
īss un garš patskanis o: okeāns, ozons;
līdzskanis h: haoss, harmonija;
līdzskanis f: fabula, konflikts;
uzsvērtas dažādas zilbes: konjugācija, ragū, buklē, kakao.
morfoloģiskas pazīmes:
nelatviskas izskaņas: memoriāls (-āls), nacionālisms (-isms), sprinteris (-eris) u. c.
daļa lietvārdu ir nelokāmi: maestro, kino, solo, veto, komunikē, ateljē.
Galvenie internacionālismu avoti Eiropas tautu valodās ir sengrieķu un latīņu, franču, itāļu, angļu, vācu un krievu valoda. Visvairāk internacionālismu ir devušas senās valodas grieķu, latīņu - un franču valoda.
Grieķu cilmes internacionālismi ir vārdi:
agronoms, analīze, aritmētika, bibliotēka, demokrātija, drāma, ekonomika, filozofija, fizika, fonētika, gramatika, harmonija, komēdija, koris, kritika, leksika, lirika, loģika, matemātika, morfoloģija, orgāns, orķestris, poēma, politika, simbols, sintakse, taktika, teātris, tehnika, teorija, traģēdija, utopija, zona.
Latīņu cilmes internacionālismi ir vārdi:
arguments, autors, deputāts, dokuments, eksāmens, ekskursija, evolūcija, fakts, forma, komunisms, mode, operācija, pozīcija, progress, pulss, republika, revolūcija, sociālisms, summa, tabula, teksts, tendence, unikāls, urna, vibrēt, vitāls.
No citām valodām ienākuši tādi internacionālismi kā flote, aktieris, avanss (no franču valodas), kross, mītiņš, tramvajs (no angļu valodas), soprāns, tenors, koncerts, temps, galantērija, spageti (no itāļu valodas), fronte, štābs, krahs, šveicars (no vācu valodas), artelis, stepe, taiga, kolhozs (no krievu valodas), matrozis (no holandiešu valodas).
Mūsdienās svešvārdu ieplūšanu vārdu krājumā veicina politiķu, sportistu, žurnālistu, tulkotāju, mākslinieku, zinātnieku, ražošanas organizatoru starptautiskā darbība.
Pasaulē sevišķi izplatīta ir angļu valoda, tāpēc visās sadarbības sfērās galvenokārt tiek izmantota angļu valoda. Arī latviešu valodā arvien vairāk nostiprinās angļu valodas vārdi:
sportā rallijs, skeitbords, frīstails;
dejas mākslā breiks, svings;
pārvaldē, ražošanā, tirdzniecībā menedžeris, sponsors, spīkers, mārketings, supermārkets, bizness;
elektronikā un informātikā telefakss, videoklips.
Internacionālismus reti pārņem tieši - no to tautu valodām, kurās tie radušies. Visbiežāk tie izplatās ar starpniekvalodām. Par tādām mēdz būt lielo tautu valodas.
Internacionālismi ir svarīga leksikas sastāvdaļa - tie ievērojami bagātina vārdu krājumu.
Daudzi plaši pazīstami internacionālismi ir vienīgie attiecīgo parādību apzīmējumi latviešu valodā:
radio, televīzija, kongress, konference, kritika, patriots, inerce, izolācija, elektrība, vitamīns.
Bez internacionālismiem nav domājami dažādu jēdzienu apzīmējumi zinātnē, tehnikā, mākslā.
Daļai internacionālismu ir atbilstoši latviski apzīmējumi, kas var būt izteikti ar vārdu vai vārdu savienojumu.
Piemēri:
stabils - noturīgs, precīzs - noteikts, unikāls - vienreizējs, arguments - pamatojums, pretenzija - prasība, realizēt - īstenot, ignorēt - neievērot.
Šādi internacionālismi paplašina izteiksmes iespējas, piešķir valodai lokanību, precizitāti, rada stilistisku daudzveidību, palīdz izteikt nianses, kuru nav latviskajiem vārdiem. Taču nav ieteicams tekstu pārblīvēt ar svešvārdiem, jo mazinās tā saprotamība un tā tiek noplicināta dzimtā valoda.