Ikdienas runa bieži tiek piesārņota ar neliterāriem vārdiem.

Seno grieķu un romiešu izpratnē vārds barbars [gr. barbaros] nozīmēja svešinieku.

Par tādiem svešiniekiem latviešu valodas leksikā uzskatāmi vārdi, kas tautu saskarsmes rezultātā netulkoti ienākuši no citām valodām.

Piemēram:

bārt, rāt vietā braņīt (pēc krievu parauga),

lūk vietā vot (pēc krievu parauga),

        ceļazīmes vietā puķovka (pēc krievu parauga),

        segas vietā deķis (pēc vācu parauga - die Decke).

Mūsdienās sevišķi dzīvotspējīgi ir aizguvumi, kas pārņemti no krievu un angļu valodas.

Tādi pārņēmumi piesārņo valodu, vārdu krājumā tie ir svešķermeņi un nav vēlami. Barbarismi rodas, ja bez vajadzības iekļauj valodā kādas citas valodas vārdus.

3. uzdevums

4. uzdevums

Latviešu valodā ir diezgan daudz vāciskas cilmes barbarismu. Tas izskaidrojams ar ilgo vācu kundzību. Šai laikā latviešu valoda tika piesārņota ar daudziem barbarismiem.

Piemēram: ģeldēt - derēt, ziņģēt - dziedāt.

Latviešu kultūras darbiniekiem vēlāk bija jāveic liels darbs, lai attīrītu no latviešu valodas vāciskos piesārņojumus. Daļu vācisko vārdu atmeta, jo latviešiem bija pašiem savi vārdi. Daudziem vāciskiem vārdiem tika radīti atbilstoši latviski nosaukumi.

Piemēram, vārdi: gludeklis, virtuve, ievārījums aizstāja aizguvumus pletīzeris, ķēķis, zafte.

Daudzi barbarismi radušies kā modes vārdi, arī kā latviešu kārkluvāciešu žargona vārdi.

Piemēram: beņķis - sols, brūķēt - lietot, brūte - līgava, brūtgāns - līgavainis, knapi - tikko, nāburgs - kaimiņš, plinte - šautene, renstele - noteka, švāģeris - svainis, vaktēt - sargāt.

5. uzdevums

Daudz ir arī iesakņojušos krieviskas cilmes barbarismu.

Piemēram:  malacis, glups.

Mūsu dienās diezgan bieži barbarismus lieto nevērīgi runātāji. Barbarismi ir nevēlami un skaužami, tie piesārņo literāro valodu.

Daiļliteratūrā un publicistikā barbarismiem ir īpašas stilistiskas funkcijas. Tie nepieciešami attiecīgā laikmeta kolorīta tēlojumam, personāža un vides raksturošanai:

,,Tā jau nav nekāda skunste – iebakstīt rīkstes zemē!" krekšķina Uga (vecs vīrs).  (I.Indrāne.)

,, es kā suns noskrienos ik dienas – uz kombinātu un atpakaļ, uz tirgu un pa bodēm.." (D.Zigmonte.)

    Latviešu literatūrā diezgan plaši atspoguļoti barbarismi, ko lietoja kārkluvāciešu žargonā, tāpat arī barbarismi, kas bija izplatīti noteiktā valodas attīstības posmā, bet kas vēlāk tika aizstāti ar latviskiem nosaukumiem. Tādu barbarismu diezgan daudz ir R. Blaumaņa, brāļu Kaudzīšu un citu rakstnieku darbos. Barbarismus diezgan bieži izmanto feļetonos atpalicības, spekulācijas un citu negatīvu parādību izsmiešanai.

Atsevišķus barbarismus dažreiz lieto, lai izceltu emocionālo attieksmi, visbiežāk negatīvu.

Piemēram: mālēt - gleznot, bilde - glezna, perša - dzejolis.

Valodas attīstības gaitā vārda stilistiskais vērtējums var mainīties. Arī barbarismi ar laiku var savu nokrāsu zaudēt un iegūt citu. Daži barbarismi ir kļuvuši par sarunvalodas vārdiem.

Piemēram: bode - veikals, skāde - zaudējums, smuks - skaists.

Par barbarismiem atzītie vārdi pazemina valodas kultūru un bez īpašas motivācijas nav lietojami.