APVIDVĀRDI

Līdzās literārajā valodā un visā Latvijā pazīstamiem vārdiem latviešu valodas leksikā ir vārdi, ko lieto tikai kādā Latvijas daļā un kas nepieder pie literārās valodas leksikas.

Piemēram, kartupelis:

Kurzemē paralēli plaši lieto vārdu rācenis,

Vidzemes vidienē - vārdu tupenis,

Latgalē - buļba;

varde:

Ziemeļvidzemē lieto vārdu kunna,

Rietumkurzemē - vārdu naģe.

Piemēram:

aizgore (aizkrāsne),

paugas un rīki (sakas),

pūri (ziemas kvieši),

noridot (nokopt, novākt),

sprēst (vērpt).

Apvidvārdi parasti ir viens no leksikas bagātināšanas avotiem. Tie saglabājušies izloksnēs. Valodnieki izpētes darbu rezultātā ir izveidojuši vairākas nozīmīgas izlokšņu vārdnīcas, kas sniedz informāciju, kā vienu vai otru vārdu izrunā kādā apvidū.

Starp apvidvārdiem ir daudz profesionālismu, kurus nespeciālistam grūti atšķirt.

Apvidvārdi lielākoties nosauc sadzīves un mājsaimniecības priekšmetus, vienkāršus darba rīkus, lauksaimniecības produktus, ēdienus, apģērba gabalus, dažādus savvaļas augus.

Apvidvārdus izmanto daiļliteratūrā, lai atklātu novada īpatnības. Viens otrs apvidvārds, ko dažreiz sastop literatūrā, lietots bez īpaša nolūka un liecina tikai par autora leksikas īpatnībām.

Piemēram:

• ,,Gardā smarža no virtuves jaucās ar grūšļa mikli sūro rūgtumu."

                                                                        (Sudrabu Edžus.)

grūslis – ēdiens no sagrūstiem zirņiem, kartupeļiem, kaņepēm;

• ,,Kad ilgāk uz vietas cilvēks dzīvo, tad jau salasās visādi grabasti.

                                                                      ( J. Jaunsudrabiņš.)

grabasti – vecas, nederīgas lietas;

• ,,Toreiz bija tāda mode, ka apbēdās vajadzēja dalīties ar kaimiņiem, un tāpēc rudeņos staigāja lielas krūzes, pilnas kāpostu un gaļas, no mājas uz māju."

                                                            ( J. Jaunsudrabiņš.)

apbēdas – cūku kaušana un sekojošais mielasts.

Valodas attīstības gaitā dažreiz apvidvārdi kļūst par literāriem vārdiem un papildina literārās valodas vārdu krājumu.

Apvidvārdu iesakņošanos literārajā valodā veicina daiļliteratūra. Dažādu autoru darbos bieži lietotie apvidvārdi ar laiku iekaro vietu literārajā valodā. Diezgan daudzi poētismi ir radušies no apvidvārdiem.

Piemēram:

guns - uguns,

jums - (debesu jums),

dābols - āboliņš,

dardedze - varavīksne,

kaiva - kaija,

sābris - kaimiņš.

Saprātīgi un ar mēru lietoti neparasti vārdi netraucē uztvert saturu kopumā. Tas dod iespēju literārā darbā iepludināt neparastus, maz dzirdētus, tikai vienā novadā pazīstamus vārdus. Apvidvārdiem jābūt lietotiem tā, lai tie uz literāro vārdu fona būtu saprotami.

Apvidvārdi sevī glabā lielas valodas vērtības, valodnieki tos vāc un pētī.

Vingrinājumi