SINONĪMI
| Vārdus, kam ir tuva, pamatos kopīga vai pilnīgi vienāda nozīme, sauc par sinonīmiem. |
Piemēram:
teikt - sacīt; kadiķis - paeglis; pļāpāt - tērzēt; mēļot- tarkšķēt, muldēt; darbinieks - darbonis; pīlādzis - sērmūkslis u.c.
Ne visiem vārdiem ir sinonīmi. Sinonīmu parasti nav
1) terminiem, izņemot tos gadījumus, kad paralēli tiek lietoti internacionāli un latviski apzīmējumi:
prepozīcija - prievārds, verbs - darbības vārds, pronomens - vietniekvārds,
refrēns - piedziedājums, odekolons - smaržūdens;
2) vārdiem, kas apzīmē konkrētus priekšmetus un parādības:
galds, acs, pirksts, ūdens, pļaut, caurs u. c.;
3) vietniekvārdiem sinonīmi ir tikai retos gadījumos:
katrs - ikkatrs, ikkurš, ikviens; viņš - tas;
4) liela daļa vārdu ir daudznozīmīgi - tie var apzīmēt dažādas parādības. Piemēram:
celiņš
1) izsaka to pašu, ko taka,
2) tas var apzīmēt arī matu šķirtni,
3) šauru, garu grīdsegu;
čīkstēt
1) radīt smalku, stieptu skaņu (durvis čīkst),
2) gausties, žēloties (ar sarunvalodas stila nokrāsu),
3) raudāt (bērns čīkst - ar sarunvalodas stila nokrāsu).
Šādos gadījumos viens skanējums izsaka dažādu saturu, bet vārdu krājums dod arī iespēju vienu un to pašu saturu izteikt ar dažādiem vārdiem.
Piemēram:
krastmala piekraste; stārķis svētelis; teikt sacīt; īpašs - speciāls.
Dažādi vārdi var izteikt arī aptuveni to pašu saturu.
Piemēram:
skarbs ass, nelaipns, dzedrs, vēss, skabargains.
Šādas rindas vārdiem piemīt pamatos kopīga, bet niansēs atšķirīga nozīme.
Vienu no sinonīmu rindas vārdiem izvirza par pamatvārdu un novieto rindas sākumā. Par pamatvārdu izraugās sinonīmu ar vispārīgāko nozīmi, tam jābūt pamatnozīmē un stilistiski neitrālam.
Piemēram:
skatīties - lūkoties, raudzīties, vērties;
skaists - daiļš, glīts, jauks;
līt - līņāt, rasināt, mirdzināt, smidzināt, sijāt, miglot.
Pamatvārdi skatīties, skaists, līt ievada sinonīmu rindu, palīdz uztvert pārējo sinonīmu nozīmes.
Sinonīmus, kuru nozīmes pilnīgi sakrīt, sauc par absolūtajiem sinonīmiem.
Tādi ir, piemēram,
pīlādzis - sērmūkslis,
tālrunis - telefons,
mest - sviest,
klāt - segt,
šķist - likties,
starptautisks - internacionāls.
Absolūto sinonīmu nav sevišķi daudz.
Mērķtiecīgi izraugoties piemērotus sinonīmus, var izcelt vissmalkākās nozīmes nianses.
Piemēri, kas rāda sinonīmu karstums - svelme, versme, tveice lietojumu:
,, Karstums plūda no krāsns tik liels, ka, tuvāk piegājušam, acu skropstas saskrullējās."
(J.Jaunsudrabiņš.)
,,Diena tveicīga. Mākoņa neviena. Domāt, tīrā svelme līst no debesīm. Brīžiem pat elpot grūti."
(V.Delle.)
,,Akmens nokarsis tā, ka zalgo vien, pa gabalu versme sit pretī."
(A.Upīts.)
,, Ieslējis kūlīšus, kur nākas, viņš ... norausa no pieres sviedrus. Tveice bija tāda, ka šķita - tīrums smaržo kā liela rudzu kalte."
(M.Birze.)
Sinonīmu lietošanas prasme izpaužas visnoderīgākā vārda izvēlē, kas ir atkarīga no konteksta.
Piemēram:
,,Redzēdami, ka Jankam veicas, arī pārējie puiši sāka mēļot. Viens bija noķēris milzu zuti cilvēka garumā, piecpadsmit mārciņas smagu, kādam citam lasis bija iekodis rokā."
(V.Lācis.)
Ar līdzās lietotajiem sinonīmiem panāk nozīmes pastiprinājumu un precizējumu.
Piemēram: ,,Es posos un taisījos, bet līdz iešanai nekad netikām."
(J.Jaunsudrabiņš.)
,,Visi [putni], kas nu gribēja kaut ko zināt, to [žagatu] ņēmās slavēt un cildināt, cik varēja."
(A.Brigadere.)
,,Klusās zvaigznes debess velvē mirdzēja un staroja zilās, siltās krāsās . . ."
(A.Brigadere.)
,,Visur spīdēja, laistījās, mirguļoja neredzētas lietas un lietiņas, trauki un instrumenti.''
(A.Upīts.)
Absolūtie sinonīmi dod iespēju izvairīties no viena un tā paša vārda atkārtošanas, jo viena vārda vietā tikpat labi var lietot otru.
Piemēram:
,,Uz aku gāja visplatākais un visbaltākais celiņš. Plata bij arī teka uz saimnieka klēti."
(J.Jaunsudrabiņš.)
,,Viņa [ganu meita] gulēja uz sava sola un drebēdama dudināja. Viņai bija segti virsū kādi trīs kažoki, bet tie visi lēkāja vien, tā viņa trīcēja."
(J.Jaunsudrabiņš.)
Sinonīmi ir valodas krāšņums un bagātība. Tie palīdz īsi, skaidri un precīzi izteikt domu, ļauj variēt izteiksmi.
Sinonīmu izvēle rada iespēju izraudzīties piemērotus vārdus izsakāmā satura atklāsmei atbilstoši runas mērķim, partnerim un situācijai, paust domu niansēti, precīzi, tēlaini. Palīgs vārdu izvēlē ir vārdnīcas, it īpaši sinonīmu vārdnīca.