1. vingrinājums. Atrod tekstā sinonīmus, pasvītro tos!
1. Viņu [šoferi] svaidīja, mētāja un dauzīja, bet viņš to nejuta. Pēc sešpadsmit stundu garas maiņas tādus sīkumus nemana.
(Z. Skujiņš.)
2. Balta jaka un apmargotais priekšautiņš taisni laistījās saulītē, melnie mati vizuļoja.
(A. Upīts.)
3. Ziedi sniedzās pār galvu un piebēra matus, ziedi vāļājās pa kājām . . . Un cik daudz gaismas un spožuma visapkārt! Kā visur mirdzēja, spulgoja, zaigojās, vizuļoja, blāzmojās, laistījās, zibēja un spīdēja!
(Aspazija.)
4. Nav man cita balsta, cita drauga
Kā patiesība vien,
Kā taisnība tik vien.
(Rainis.)
2. vingrinājums. Atrodi dotajā vārdu virknē sinonīmus, izraksti tos vienkopus, sakārtojot sinonīmu rindās!
Priecīgs, draiskulīgs, jautrs, attapīgs, nebēdnīgs, tēmēt, rezultāts, untums, sarūgtināt, garausis, sasniegums, kraujš, atjautīgs, apbēdināt, mērķēt, iegriba, panākums, zaķis, stāvs, kaprīze, apķērīgs, līksms, pārgalvīgs, skumdināt.
3.vingrinājums. Sagrupē vārdus, kuri ir sinonīmi!
Tramīgs, niecīgs, nedrošs, acīgs, mazs, vērīgs, bailīgs, redzīgs, sīks, uzmanīgs, neliels.
4.vingrinājums. Izcel vārda ,,smarža sinonīmus!
Protams, bērni, kā parasti skatoties filmas, sajuta daudzās meža smaržas, ugunskura dūmu smārdu un ceptās gaļas aromātu. Turklāt šoreiz tik spēcīgi, ka daudziem jau mutes pildījās ar siekalām un bija stipri vien jādomā par brokastīm.
Un tā viņi gandrīz stundu ostīja ugunskura dūmus, ceptu gaļu, bet vēlāk, kad laupītāji devās sirojumos, arī zirgu sviedru smaku, dažādas meža smaržas un pat asu purva dvaku.
(M. Rungulis.)
5. vingrinājums. Pasvītro dotajos fragmentos vārda ,,līt sinonīmus!
... rudens ir atnācis, ne saukts, ne aicināts tas atkal ir klāt, un laukā līņā sēņu lietus, mirgo un smidzina, sijā un raso.
Un lietus līst, sēņu lietus. Nu vairs nesmidzina un nerasina, nepilina un nemargo, nu sāk dot pa īstam.
(R. Ezera.)
6. vingrinājums. Izcel vārdus, kurus rakstnieki izvēlējušies dažādu iešanas veidu apzīmēšanai!
Kad Jēkabs ar savu riteni nozuda aiz kalniņa, ieraudzīju arī Kristapu uz to pašu pusi slājam.
(V. Belševica.)
,,Vai vectētiņš ir pie tevis? meitene gausi cilā kājas.
(J. Širmanis.)
Mārcis un Marta, rokās sadevušies, soli pa solim klunkuroja uz priekšu, aizdomīgi pētīdami apkārtni.
(A. Žīgure.)
7. vingrinājums. Pasvītro vārdus, kuri lietoti ar nozīmi ,,skatīties!
Pie durvīm Bille vēl paskatās uz spožo latu un iet iekšā. Bānītis drūmi pablenž uz viņas roku, ierauga, ka nav vis burtnīciņa, bet ap naudu sažņaugta dūre, uzstaro un, sviestu nosvēris, smaidīgi apjautājās, vai par atlikumu viņa nenopirks kādu konfekti.
(V. Belševica.)
,,Anita, ko tu lūri? Ko tu meklē? Dāvis uzsauc.
(J. Širmanis.)
Te ir mana māja.
Te ir mans tētis.
Viņš vakaros ilgi
debesi pētī.
(M. Čaklais.)
8. vingrinājums. Izsvītro no katras rindas neiederīgo vārdu!
zēns, puišelis, knēvelis, knīpa, zeņķis, puisēns;
skaists, daiļš, jauks, labs, glīts, izskatīgs;
čivināt, vīterot, burbulēt, vidžināt, čirkstināt;
dusmīgs, sirdīgs, nikns, bargs, nopietns, pikts;
karstums, svelme, jūsma, versme, tveice, kaisme.