VĀRDA NOZĪME

Ar vārda nozīmi saprot skaņu kompleksā atspoguļoto jēdzienisko saturu. Vārda leksiskā nozīme saglabājas visās tā gramatiskajās formās, un mēs to bez grūtībām uztveram jebkurā vārda formā.

Piemēram:

Tikai ērtības labad izolētus vārdus nosauc pamatformā, tāpat tos dod arī vārdnīcā.

Piemēram:

        siers, aukstums, melns, saulains, auklēt, tepat.

Vārda nozīme vispilnīgāk izpaužas kontekstā, t. i., vārda saistījumā ar citiem teksta vārdiem.

Ir vārdi, kam ir tikai viena nozīme.

Piemēram:

        suns, jūra, zilbe, celtne, ābele, pilēt, elastīgs, tangenss, vakar.

Šādus vārdus sauc par viennozīmīgiem. Viennozīmīgu vārdu nozīmi var viegli uztvert bez konteksta.

Līdzās viennozīmīgiem vārdiem ir arī vārdi ar vairākām nozīmēm. Šādus vārdus sauc par daudznozīmīgiem. Daudznozīmīgu vārdu atsevišķās nozīmes atklājas tikai kontekstā.

Piemēram:

liecība -    1. aculiecinieka liecība, dot liecību;

                2. Skolēni saņem liecības.

raibs -      1. raiba drāna (ar dažādiem krāsu plankumiem);

                2. raiba publika (dažāda sastāva ziņā);

                3. raiba dzīve (piedzīvojumiem bagāta).

tecēt -       1. upes tek uz jūru (plūst);

                2. jumts tek (laist cauri šķidrumu);

                3. dzija labi tek (viegli, bez traucējumiem slīdēt, ritēt);

                4. zirgs tek rikšiem (teciņus iet vai skriet).

Ir vārdi, kam ir vēl vairāk nozīmju. Pašiem daudznozīmīgākajiem vārdiem var būt vairāk nekā desmit nozīmju.

Pēc lietojuma svarīguma izšķir:

1) pamatnozīmi - tā ir nozīme, ko uztveram bez konteksta, piem.,

aiziet - ejot attālināties;

tecēt - plūst.

Pamatnozīme ir vissvarīgākā vārda nozīme, tā tiek arī visbiežāk lietota. Vārdnīcās pamatnozīmi dod pašu pirmo. Mācoties svešus vārdus, pirmām kārtām iegaumē to pamatnozīmes.

2) atvasinātās nozīmes - visas pārējās nozīmes pēc pamatnozīmes, kuras atklājas tikai kontekstā.

aiziet - 1. (nomirt) Sieva aizgāja pirmā, nomira pašā rudenī;

            2. (aizlidot) Dzērves jau aizgājušas;

            3. (aizpeldēt) Zivis nārstā bija aizgājušas pret straumi uz augšu;

            4. (tikt iztērētam) Ja nemācēja dzīvot, tad naudiņa aizgāja.

Vārdnīcās atvasinātās nozīmes uzrāda aiz pamatnozīmes.

Lai vārdu pilnīgi izprastu, jāzina ne tikai pamatnozīme, bet arī atvasinātās nozīmes. Atvasinātās nozīmes padara valodu bagātu, lokanu, ļauj izteikt vissmalkākās satura nianses.

Pamatnozīme un atvasinātās nozīmes dod pārskatu par visām daudznozīmīga vārda nozīmēm. Daudznozīmīga vārda nozīmes var raksturot arī no tēlainības viedokļa.

Pēc tēlainības izšķir:

1) tiešo nozīmi - nosauc priekšmetus, parādības, darbības, procesus, īpašības tieši, bez saistījuma, bez asociācijām ar kādu citu parādību; tā ir arī vārda pamatnozīme, piem.,

rūgts - raksturo noteiktu garšas sajūtu,

kult - apzīmē un nosauc darbības veidu.

Vārdiem var būt arī vairākas tiešās nozīmes, piemēram, kult labību un kult sviestu.

2) pārnesto nozīmi - nenosauc parādību tieši, bet apzīmē to netieši, ar citu vārdu, piem.,

rūgts - kaut kas ļoti nepatīkams (rūgta patiesība, rūgta mācība);

kult - 1. kult kājas (ātri kustināt),

         2. kult kucēnu (pērt),

         3. kult melus (melot),

         4. dzīvot, cepuri kuldamam (labi dzīvot),

         5. kult mēli (daudz runāt),

         6. kult tukšus salmus (bezsaturīgi pļāpāt).

Pārnestā nozīme izaug no tēlainā salīdzinājuma, ko apslēptā veidā ietver vārda tiešā nozīme. Sakars ar tiešo nozīmi piešķir pārnestajām nozīmēm īpašu izteiksmīgumu, emocionalitāti.

Pārnesto nozīmju rašanās ir neierobežota. Rakstnieki savos darbos bieži lieto vārdus ar jaunām, neparastām pārnestām nozīmēm kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.

Piemēri:

Augstu virs galvas sarunājās apses, bet cauri to čukstiem brīžam atplūda šurp pazīstamās, viļņu šalkoņai līdzīgās priežu nopūtas.

    Līdzās pārnestajām nozīmēm sastopami metaforiski vārda lietojumi. To pamatā ir individuāli vārda nozīmes pārnesumi jeb metaforas, kas ir viens no biežāk lietotajiem tēlainās izteiksmes līdzekļiem. Metaforisks vārda lietojums atšķiras no pārnestās nozīmes ar to, ka tas nav ar tradīciju nostiprināts, bet sastopams tikai atsevišķu autoru valodā. Metaforiski lietoti vārdi ar savu neparastumu rada spilgtāku tēlainību nekā pārnestās nozīmes.

Biežāk nekā atsevišķus vārdus dzejiskā stilā metaforiski lieto veselus teicienus, vārdu savienojumus, kas veido dzejas gleznas.

Piemēri:

Tumsa jau rasotām kājām brien no ābeļu pazarēm un brīnās.

(I.Indrāne.)

1. uzdevums

2. uzdevums