1. vingrinājums. Uzmanīgi izlasi doto tekstu! Nosaki, kuri no izceltajiem vārdiem lietoti pamatnozīmē (pasvītro tos ar vienu svītru), kuri - atvasinātā nozīmē (pasvītro tos ar divām svītrām)!
Silts, mīlīgs rīts ausa augusta sākumā. Kā pelēkā autā bieza migla bija ietinusi mežus un druvas. Saule vēl nebija lēkusi, jo gaismiņa tikko sāka svīst. Dīvainie miglas tēli, daždažādi izķēmojušies, vēl nemaz necilājās, it kā šie būtu sapņotāji, kam uz rīta pusi uznācis pats gardākais un cietākais miegs. Tomēr ilgs dusas brīdis viņiem vairs nebija vēlēts. Putni mežā iečirkstējās, grieza sen jau kamēr briedēja rudzu druvu - kā likās, tie gulētājiem sauca, ka laiks celties. Arī austrumā blāzma metās aizvien sarkanāka, aizvien kvēlaināka.
(Apsīšu Jēkabs.)
2. vingrinājums. Atrod pareizo nozīmi izceltajiem vārdiem! Pasvītro to!
gailēt blāzmot austrenis spalgs
gadīties blisināt ausma auksts
gaiņāt atspīdēt austrumvējš griezīgs
kvēlot blāvot auša spaidīgs
rietenis sutīgs
reibums tveicīgs
riets sulīgs
rietumvējš sautēts
3. vingrinājums. Izcel vārdus vai vārdu grupas, kas lietotas ar pārnestu nozīmi!
1. Ar zaļo zāli priecīgs avots runā,
Krīt viņam mutē zeltains ziedu čemurs.
(J.Sudrabkalns.)
2. Ap māju staigā vējš, brāzmains Kurzemes vējš, nedod mieru svētku karogiem. Vējš un karogi sargā pilsētas mieru, bāka sūta sveicienus kuģiem, un kaut kur tālu no austrumiem sārtos ausmas zābakos brien šurpu jaunais rīts.
(D.Zigmonte.)
3. Ir ļoti agrs rīts. Saule vēl nav atvērusi acis.
(I.Ziedonis.)
4. Mežiņā staigā rudenis,
Apses pazarā pakāris
Sarkano mētelīti.
(Aspazija.)
5. No purva ceļas drēgna, piemirkusi migla. Visu pēcpusdienu viņa staigā pa atmatu, vēl aiz krūmiem un bērziņiem turēdamās, bet līdz ar novakariem viņa pa zemākām vietām slepus zogas arvien tālāk un tālāk, apņem visu atmatu, zagšus lien pa grāvjiem uz augšu, kur pļāvējas savus bērnus nolikušas, un birdina no smilgām tiem aukstu rasu sejā.
(E.Eferts-Klusais.)
6. Vējš pelēkus mākoņu lakatus loka.
(A.Grigulis.)
7. Tas ir saulriets, kas, pametis sniegā sārtu lakatu, pats stāv pamalē un smejas. Zilas egļu ēnas stiepj tam pretī nosalušus pirkstus - varbūt satīs, varbūt sasildīs?
(I.Indrāne.)
4. vingrinājums. Izraksti vārdu savienojumus, kuros apzīmētājam ir pārnestā nozīme!
Tīrs gaiss, tīras domas, tīra sirdsapziņa, tīra zeme, tīra labība, tīra vieta, tīra lieta.
5. vingrinājums. Izraugies lietvārdus, kam par apzīmētājiem var būt īpašības vārdi
mīksts, dziļš, smags, saulains, vēss
pārnestā nozīmē, un veido iespējamos vārdu savienojumus!
6. vingrinājums. Izraksti vārdu savienojumus, kuros apzīmētājam ir pārnestā nozīme!
Zelta cilvēks, zelta smiltis, zelta mati, zelta pulkstenis, zelta laiki, zelta rokas, zelta nauda, zelta rudens, zelta gredzens, zelta vārdi, zelta dienas.
7. vingrinājums. Lasi dotos teikumus un aiz vārda kupena iekavās norādi, vai tas lietots tiešā vai pārnestā nozīmē!
Ziema, kas sadzina kupenas pa malu malām un uzcēla kalnus, kur senāk bija lejas, turēja cieti visu radību apkamptu un sasaldēja kokus līdz pašām serdēm. Pēc Jurģiem pavasaris iestājās pilnīgi un uzziedēja Straumēnu vecie ķiršu koki, kas bija nostādīti ap dārzu un pļaviņas malu. Visa māja tagad bija baltu kupenu ielenkta, bet, kad tām piebiedrojās ābeles, tad pagalms naktīs bija tikpat gaišs kā vispilnīgākā mēnesnīcā.
( Pēc E. Virzas.)
Lejpusē eglēm un lapkokiem apaugusī Ozolsala kā kupla tumšzaļa kupena šķēla vidū pušu sudrabpelēko ūdens plūsmu.
( Pēc A. Upīša.)
8. vingrinājums. Lasi dotos teikumus! Pasvītro tos izceltos vārdus, kuri lietoti pārnestajā nozīmē!
Arī suņi gribēja piedalīties šai mielastā un, ēdēju starpās iespraudušies, lūkojās mīlīgām acīm viņos, novērodami katru gaļas gabalu, ko tie cēla pie mutēm.
Nakts bija pilna blāvas mēnesnīcas un biezas miglas, vislielākās sniega ēdējas.
Bija uznākusi pirmā salna, nokozdama ģeorģīnes un asteres dārzā un kartupeļu lakstus laukā.
Kad no rīta ļaudis gāja lopus apraudzīt, viņi manīja, ka sniegs gurkst zem kājām un sals vairs negriež sejās kā ar asu nazi.
Ar asu nazi grieza Līna saišķus kūļiem, ko viņai piesvieda divi vīri.
( E. Virza.)