Pēteris Šmits

(1869-1938)

P.Šmits ir uzsācis slāvu filoloģijas studijas Maskavā, pēc tam pārgājis uz Pēterburgas universitāti, kur ieguvis ķīniešu un mandžūru valodas grādu. Viņš ir strādājis par krievu valodas profesoru Pekinas unversitātē, bet kopš 1899.gada - par ķīniešu un mandžūru valodas profesoru Vladivostokas Austrumu institūtā un ir sagatavojis mācību grāmatas un rakstus par Tālo austrumu tautu kultūru un valodām.

Būdams austrumu valodu speciālists un tālu projām no Latvijas, P.Šmits jau gadsimta sākumā ir publicējis RLB ZK Rakstu krājumos daudz rakstu un apcerējumu par latviešu ticējumiem, mitoloģiju tautasdziesmām, vecajām vārdnīcām, Glika Bībeles valodu u.c. Jau 1912.gadā publicēta viņa "Etnogrāfisku rakstu krājums" I daļa (II-III, 1923).

Pēc atgriešanās Latvijā P.Šmits strādā par LU profesoru, ir sagatavojis un publicējis darbus: "Valodas kļūdas un grūtumi" (1920), "Latviešu mitoloģija" (1926), "Ievads valodniecībā" (1934), "Ievads baltu filoloģijā" (1936), "Vēsturiski un etnogrāfiski raksti" (1937), "Latviešu tautas pasakas un teikas" 15 sējumos (1925-1937). Prof. P.Šmita virsredakcijā iznāk grāmata "Latvijas vadošie darbinieki" (1935).